Es norunāju vairāk kā pusstundu ar...

         KĀRLI!!

 Viņš ir totālā pālī, vismaz desmit reizes viņš teica, ka viņam vajadzējis pamatīgu drosmi man piezvanīt. Saruna, lai arī lielākoties mana pārjautāšana, jo viņš runā kā jau pālī, pēc satura līdzinājās Jaunajam gadam. Viņš gribēju, lai esmu tur; viņš nezina, ko darīt; viņš baidījās, ka visu sačakarējis; viņš nevar par mani nedomāt; viņš nezina, vai esmu viņa Īstā [jā, viņš to tiešām pateica O_o] un tamlīdzīgi - lūk, tagad es zinu, ko nozīmē, ka džeks pālī zvana. Ok, man vienreiz Māris bija zvanījis aizpagājušajos Jāņos, arī tā ļoti minimāli jutekliski, bet nu tas nebija pilnīgi un galīgi nekas, salīdzinot ar šito. 

 Sākums bija amizants. Vispār domāju, ka man vecāki zvana, lai eju gulēt. :D Viņam ir jauns nr, tāpēc kā zvanītāju uzrādīja vienkārši ciparus. Pirmo minūti es joprojām nezināju, kas zvana. Kad viņš pateica, gandrīz no krēsla nokritu. Bāc, vēl ilgi nevarēju noticēt, bet nu fakts - tas tiešām bija viņš.

 Viņš tgd Aucē, grib, lai atbraucu pie viņa tuvākajās dienās. Respektīvi, tā sanāk trešdiena pēc mana kalendāra. Pateicu viņam, ka atbraukšu, bet tikai tādā gadījumā, ja viņš skaidrā pateiks, ka grib mani redzēt. Sarunā gan viņš to teica neskaitāmas reizes... Šovakar viņam uzzvanīšu, jo viņš iztērēja visu kredītu divdesmit minūtēs [pārējais laiks bija no mana zvana]. Tad redzēs, kā būs. Sapratīšu, ja negribēs, protams, lai gan viņš teica, ka šo zvanu nenožēlos.

 Bāc, un sakiet vēl, ka "notiks tas, ko nevari iedomāties" nav patiess! Būtu es zinājusi, ka šitā izvērtīsies šī telefōna ieskanēšanās, būtu ierakstījusi sarunu. Tagad ne es acerēšos, jo gara, ne viņš, jo pālī. Žēl... Bet visā visumā - unfreakingbelievable! Pats, pats galvenais - cik sasodīti labi, ka es negulēju, bet blenzu seriālus pilnīgi nevajadzīgai laika nosišanai.