What does not kill you, makes you stronger.

 Es norunāju vairāk kā pusstundu ar...

         KĀRLI!!

 Viņš ir totālā pālī, vismaz desmit reizes viņš teica, ka viņam vajadzējis pamatīgu drosmi man piezvanīt. Saruna, lai arī lielākoties mana pārjautāšana, jo viņš runā kā jau pālī, pēc satura līdzinājās Jaunajam gadam. Viņš gribēju, lai esmu tur; viņš nezina, ko darīt; viņš baidījās, ka visu sačakarējis; viņš nevar par mani nedomāt; viņš nezina, vai esmu viņa Īstā [jā, viņš to tiešām pateica O_o] un tamlīdzīgi - lūk, tagad es zinu, ko nozīmē, ka džeks pālī zvana. Ok, man vienreiz Māris bija zvanījis aizpagājušajos Jāņos, arī tā ļoti minimāli jutekliski, bet nu tas nebija pilnīgi un galīgi nekas, salīdzinot ar šito. 

 Sākums bija amizants. Vispār domāju, ka man vecāki zvana, lai eju gulēt. :D Viņam ir jauns nr, tāpēc kā zvanītāju uzrādīja vienkārši ciparus. Pirmo minūti es joprojām nezināju, kas zvana. Kad viņš pateica, gandrīz no krēsla nokritu. Bāc, vēl ilgi nevarēju noticēt, bet nu fakts - tas tiešām bija viņš.

 Viņš tgd Aucē, grib, lai atbraucu pie viņa tuvākajās dienās. Respektīvi, tā sanāk trešdiena pēc mana kalendāra. Pateicu viņam, ka atbraukšu, bet tikai tādā gadījumā, ja viņš skaidrā pateiks, ka grib mani redzēt. Sarunā gan viņš to teica neskaitāmas reizes... Šovakar viņam uzzvanīšu, jo viņš iztērēja visu kredītu divdesmit minūtēs [pārējais laiks bija no mana zvana]. Tad redzēs, kā būs. Sapratīšu, ja negribēs, protams, lai gan viņš teica, ka šo zvanu nenožēlos.

 Bāc, un sakiet vēl, ka "notiks tas, ko nevari iedomāties" nav patiess! Būtu es zinājusi, ka šitā izvērtīsies šī telefōna ieskanēšanās, būtu ierakstījusi sarunu. Tagad ne es acerēšos, jo gara, ne viņš, jo pālī. Žēl... Bet visā visumā - unfreakingbelievable! Pats, pats galvenais - cik sasodīti labi, ka es negulēju, bet blenzu seriālus pilnīgi nevajadzīgai laika nosišanai.

 Nebiju baudījusi pa-vasara-s rītus vēl šogad. Tādus, kuros var sēdēt pie vaļā loga. Gaiss ir tieši tāds pats, kāds tas bijis rītos pēc negulētām vasaras naktīm mājās, brīvdabas nakts pasākumiem, naktīm dāčā... Lai arī gribētos palikt vēl augšā, laikam iešu momentā iemigt gultā. Rīt tomēr uz skolu, vajadzētu iet gulēt kaut cik normāli, nevis pa dienu un tad nakti atkal negulēt.

 Bet nu tas zvans... Mjā. Tieši vēl pirms kādas nedēļas, kad uz Plazu no skolas gāju, visu ceļu domāju par to laiku, kas ar viņu pavadīts. Respektīvi, ikdienā es par viņu vairs nedomāju, toreiz tik uz sentimentu pavilka. Starp citu, viņš teica, ka atceroties visus tos brīžus, ko esam bijuši kopā. Jā, protams, es zinu, ka viņš bija piedzēries, bet nu tomēr daudz saldu lietu viņš sarunāja. Tb, ne saldu, bet intīmu cilvēcīgā nozīmē. Redzēs, vai kaut kas vēl būs.

 Spēle līdz trešajai trešdaļai bija visnotaļ garlaicīga. Labi, ka beigas bija skatāmas. Malači mūsējie, vismaz norvēģi nevienu neiemeta. Tagad vēl čehi priekšā. Pret zviedriem jau mums veiksmes pietrūka, ne spēles kopumā, tāpēc uzvara nav nereāla. 

     "LATVIA

     If Chuck Norris is Latvian, let's use him against Norway" (iihf)

 Kārlim pēc pāris stundām būs jāuzzvana. Starp citu, šorīt atcerējos vēl vienu pārsteidzošu detaļu - viņš atcerējās, ka man trešdienas ir brīvas. Pārsteidzoši tas ir tāpēc, ka vispār neatceros, ka būtu viņam to teikusi, jo tad, kad mēs tikāmies, man bija brīvlaiks, so, nebija vajadzības teikt. Iespējams, tas bija bijis kaut kad pēc beigām - kad draugos runājām, ka man viņam Twix vēl jāatdod par godīgu uzvaru derībās. Anyway tas bija sen, kādā februārī varbūt. Njā, interesants pavērsieniņš tomēr...