Bet nē, ir ok. Neskatoties uz cilvēku simtiem, kas biļetes dabūja pirms manis, tiku pie biļetēm sestdienas vakarā ar nakšņošanu Londōnas lidostā. Tā kā, tikai divas dienas vēlāk. Papildus plusi: uz lidostu vismaz varēšu doties svaiga un tīra, jo vakar vakarā dušā ieiet nesanāca, būšu vesela, kā arī tas, ka vismaz teorētiski būšu pabijusi Londōnā un tikusi pie pieredzes nakšņošanā. Man vienmēr daudz labāk patīk nestandarta situācijas, pareizāk sakot, pielāgoties tām. Ja viss notiek pēc plāna un nekādu grūtību, šķēršļu nav, tad ir garlaicīgi. A tā man būs action, varēšu izpaust savu praktisko radošumu, lai padarītu nakts stundas maksimāli komfortablas ar sasodīti minimāliem līdzekļiem.

 Lidostā cilvēkiem gandrīz katra ienākošā telefōna saruna sākās ar "Jā? [..] Joprojām stāvam rindā." Un sarunu bija daudz. Man pašai telefōns tik saspringtu aktivitāti ļoti, ļoti sen nebija pieredzējis ar trim regulāriem zvanītājiem. Ēh, neticami, ka es tagda sen jau varētu būt bijusi pie Edmja. Toties iepriecināja tas, ka viņš teica - viņi visi ļoti jūtot man līdz, plus, ir gatavi braukt man pakaļ kaut naktī. Mīļi. ^^