12:16 am Gandrīz trīs stundas arvien pieaugošā panikā, mēģinot sakrāmēt somu. Es neesmu radīta minimālismam, fuck. |
What does not kill you, makes you stronger.
April 15th, 2010
01:44 am Heh, nu ko, somu tagad vismaz var jau aiztaisīt. Skatos uz to piebāzto mizleni, un nesaprotu, kas tur iekšā. Pēc pēdējās apgraizīšanas tur patiešām ir palikušas tikai lietas saprātīgā apmērā, pat atstājot to, kas būtu jāpaņem... Laikam pilnas somas ir mans lāsts, man tādas viņas izskatās arī tad, kad aizņemts mazāk par pusi tilpuma. Vienmēr. |
02:16 am Tik ilgi gaidīju, ka pat nepamanīju, ka izlidošanas diena beidzot pienākusi. Man tik ļoti šitās desmit dienas noderēs... Brīvība, brīvība, brīvība, atpūta, atpūta, atpūta! Nu ko, soma sakrāmēta, no rīta būs jāpārbauda. Varu doties pagulēt mazliet. No rīta man visticamāk būs laiks tikai novākt ražu fermā, lai nesapūst [:D], un Edmim neta nav, tā ka - seeya pēc desmit dienām. :)  |
08:22 pm Ha, smieklīgi. Nekur es neesmu aizlidojusi. Man reizēm mēdz būt bagāta fantāzija, bet to, ka kādreiz nāksies mainīt plānus Islandē izvirduša vulkāna dēļ, es nekad nespētu iedomāties. Jā, reisu atcēla. Un vēl viena lieta, ko saidrā prātā grūti iztēloties - šodien septiņarpus stundas nostāvēju tajā mežonīgajā rindā lidostā [uz Ryanair lodziņiem, kur maina lidojumus]. Septiņarpus stundas kājās. Kopumā tajās stundās, rindā stāvot, pārvietojos par kādiem dažiem desmitiem metru. How cool is that? Mūzika izlādējās pēc dažām stundām. Vienīgais ēdiens - Narvīša topmaize. Lieki teikt, ka mazliet nobesījusies biju... Tiešām jutu līdzi tam aiz manis palikušajam cilvēku kilometram.
Bet nē, ir ok. Neskatoties uz cilvēku simtiem, kas biļetes dabūja pirms manis, tiku pie biļetēm sestdienas vakarā ar nakšņošanu Londōnas lidostā. Tā kā, tikai divas dienas vēlāk. Papildus plusi: uz lidostu vismaz varēšu doties svaiga un tīra, jo vakar vakarā dušā ieiet nesanāca, būšu vesela, kā arī tas, ka vismaz teorētiski būšu pabijusi Londōnā un tikusi pie pieredzes nakšņošanā. Man vienmēr daudz labāk patīk nestandarta situācijas, pareizāk sakot, pielāgoties tām. Ja viss notiek pēc plāna un nekādu grūtību, šķēršļu nav, tad ir garlaicīgi. A tā man būs action, varēšu izpaust savu praktisko radošumu, lai padarītu nakts stundas maksimāli komfortablas ar sasodīti minimāliem līdzekļiem. Lidostā cilvēkiem gandrīz katra ienākošā telefōna saruna sākās ar "Jā? [..] Joprojām stāvam rindā." Un sarunu bija daudz. Man pašai telefōns tik saspringtu aktivitāti ļoti, ļoti sen nebija pieredzējis ar trim regulāriem zvanītājiem. Ēh, neticami, ka es tagda sen jau varētu būt bijusi pie Edmja. Toties iepriecināja tas, ka viņš teica - viņi visi ļoti jūtot man līdz, plus, ir gatavi braukt man pakaļ kaut naktī. Mīļi. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba