01:35 pm Taisni vai neticami šķiet tas, kā es visu pavasari - visos vējos un pat tad, kad ar kedām un plānajām zeķēm nācās izbrist cauri lielai un ledusausktai peļķei un pēc tam vēl pastaigāt - esmu palikusi vesela, bet tagad jau ceturto dienu nemainīgi ir iesnas, aizliktas ausis un krekšķis kaklā, nekāda uzlabojuma. Šādi pasākumi man parasti neilgst vairāk par divām trim dienām, ja vien nav nopietnāka saslimšana... Un lielākā cūcība ir tas, ka jālido rīt. Fakinais Mērfijs. And guess what? Es joprojām nezinu, ko viņam dāvināt. Līdz pat tādai stadijai, ka vakar biju ar mammu pa veikaliem. Heh, Kārļa priekšlikums gan būtu viegli realizējams - kāds rōzā mīkstais zvērs, bet gribas kaut ko.. īpašu, praktisku, persōnīgu. 21 gadam tomēr piestāvētu kas nopietnāks. Kurš bija tas maita, kas izdomāja, ka dz/d jādāvina dāvanas, btw? Vēl jau varētu riskēt un meklēt rīt lidostā kaut ko. Aij, fakin nezinu, ko darīt. Nemāku izvēlēties dāvanas. Cilvēks ir notiesāts būt brīvs, kā teica Ž. P. Sartrs. |
What does not kill you, makes you stronger.
April 14th, 2010
03:33 pm Hi, hi, Apollo biedē ar jauku laiciņu brīvdienām. Man gan sola sausu un vēsu laiku - gandrīz ideāli. Besides, iesnas kļuvušas mazākas, kakls arī vairs tik bieži nestreiko, vakarvakara anormāli slimā sajūta [viss griežas, vājums, āda šausmīgi jutīga, temperatūra 'n stuff] pazudusi, zīmējums t-kreklam uztaisīts... Viss sāk izskatīties arvien labāk. :) Ps. Cerams, ka pozitīvais noskaņojums saglabāsies arī pēc somas sakrāmēšanas, respektīvi, turpinu cerēt, ka viss vairāk vai mazāk veiksmīgi salīdīs. |
Powered by Sviesta Ciba