*smaga nopūta* Mājupceļā vilcienā dažas vietas tālāk sēdēja mans gandrīz ideālais džeks [ārējā izskata ziņā]. Lai kā es sevi morāli neklapētu, nevarēju nepaskatīties uz viņu vismaz reizi minūtē. Lieki piebilst, ka pēc tam, kad sapratu, ka viņš to ir pamanījis, un pēc dažiem acu kontaktiem [respektīvi, ceļa lielāko daļu] sāku justies pavisam kā blonda tīnīte, bet nu, eh, bet viņš ir tik smuks...