Esmu dzīva, sveika un vesela. Pusmēnesi neesmu rakstījusi, jo vienkārši nav par ko. Dzīve = skola, vilcieni, mājas. Veģetācija. Pēdējās divas nedēļas tiešām praktiski nepiefiksēju, atskaitot dažus pasākumus. Viss joprojām pa vecam, vienīgi ziemas depresija sāk pamazām atkāpties. Nezinu, kāpēc tā, un arī zināt negribu. Man pietiek ar to, ka šodien ir marts. Šodien es vairs nevilkšu lielo mēteli un cerēšu, ka pavisam nenosalšu. Iespējams, ar to pievilināšu mazu pavasara sajūtas gabaliņu.