Aizgājusi gulēt, pamodos pirms vieniem un nevarēju saprast, kas melo - pulkstenis vai mana pārliecība par to, ka ir pagājis vairāk laika. Dīvaini pamosties tad, kad parasti vēl tikai sāc domāt par to, ka būtu jāiet gulēt, un just, ka milzīgais miega bads jau ir samērā labi kompensēts. Wii, prieks par to, jo šorīt pat biju spējīga patstāvīgi pamosties un izkāpt [nevis izvelties/izrāpot kā parasti] no gultas. Rise and shine, baby.