Jāiet gulēt, damn. Laika vilcināšanai uzrakstīšu to, kā dēļ patiesībā slēdzu iekšā datōru.
Tātad - dušā aizdomājos par Jauno gadu. Ja man Jaunajam gadam nebūs kompānijas, kas pašreizējā situācijā izskatās pat ļoti ticami, tad viens no diviem:
     1) braukšu uz kādu klubu or whatever - tādos tak notiek Jaungada sagaidīšanas pasākumi? [neesmu īpaši pazīstama ar klubu kultūru wnk];
     2) paņemšu vīnu, ja ne šņabi ar spraitu, grāmatu un braukšu uz dāču.
Mājās viennozīmīgi nē. Tad jau labāk Jaungada naktī piedzerties, kā ar vecākiem kašķēties. Vai sajusties tik apbrīnojami vientuļai, ka pat Jaungadam nav neviena, pie kā piemesties.

Gribu pavasari. Pavasarī viss vienmēr šķiet labāks, kā patiesībā ir.