What does not kill you, makes you stronger.

December 3rd, 2009

01:01 am

Izdomāju, ka gribu istabā pārkrāsotas dzeltenas vai zaļas sienas un pa vienu sienu lai būtu uzzīmēts tāds cute graffiti monstriņš. Vai pārītis labāk. Problēma tik' tāda, ka tas nav neizdarāms. Grūti izdarāms, - jā, bet ne neiespējami. Par sienu krāsošanu jau kopš vasaras runāts tiek, bet monstriņus arī varu ar daudz googles un nerviem uztaisīt.
Te viss šķiet bezmaz vai savītis. Vairāk kā 10 gadi mana istaba, kā nekā.

Vispār pēc A4 esejas jaunrades procesā par spēju uztvert mākslu uzrakstīšanas jūtos kā varone. [Tā klibā kaķsieviete no Tele2 kampaņas, lol.]

Ps. Ai, varoņbūšana izdomāja, ka jārīkojas istabas sakarā. Tieši mēnesis brīvlaika būs.

11:23 pm

Viņa zīmējumi tomēr ir manā ideālajā stilā. Krāsas, kontūras, tehnika. Love it.

11:30 pm

Jāiet gulēt, damn. Laika vilcināšanai uzrakstīšu to, kā dēļ patiesībā slēdzu iekšā datōru.
Tātad - dušā aizdomājos par Jauno gadu. Ja man Jaunajam gadam nebūs kompānijas, kas pašreizējā situācijā izskatās pat ļoti ticami, tad viens no diviem:
     1) braukšu uz kādu klubu or whatever - tādos tak notiek Jaungada sagaidīšanas pasākumi? [neesmu īpaši pazīstama ar klubu kultūru wnk];
     2) paņemšu vīnu, ja ne šņabi ar spraitu, grāmatu un braukšu uz dāču.
Mājās viennozīmīgi nē. Tad jau labāk Jaungada naktī piedzerties, kā ar vecākiem kašķēties. Vai sajusties tik apbrīnojami vientuļai, ka pat Jaungadam nav neviena, pie kā piemesties.

Gribu pavasari. Pavasarī viss vienmēr šķiet labāks, kā patiesībā ir.

11:53 pm

Seriously, mans blogs ir šausmīgs. Visu laiku tikai čīkstu un čīkstu. :D
Powered by Sviesta Ciba