Cerības [sk. iepriekšējo ierakstu] nepiepildījās tomēr.
Seriously, es gribu iemācīties lasīt domas. Izrādās, visa šī jaukā [tas, protams, sarkasms] klusēšana bija [ir] tāpēc, ka viņam jātiek galā ar sevi. Nemaz nerunājot par "wtf? par ko džekam tā pēkšņi vajadzētu tikt skaidrībā, ka jāignorē?!" un, ka man šāds notikumu pavērsiens saistās ar nepatīkamām atmiņām, lielākais rūgtums ir par to neinformēšanu. Pat atkārtoti un tieši jautājot, atbilde bija tas pats jaukais klusums, līdz šodien man beidzot tika pateikts, kas notiek. Ēh, dzīve būtu vienkāršāka, ja džeki mācētu runāt.

Biju līdz Rīgai aizlaidusi šovakar. Teikšu, kā ir, - ne Staro Rīga, ne uguņošana mani tā īsti neiepriecināja. Un līdz ar to mani biedē tas, ka šķiet - es notrulinos.

Turpinājums par tēmu #1.
Ziņkāre, kuru cītīgi cenšos iestumt atpakaļ, lien ārā. Gribu zināt, kas notika, ko viņš [pār]domā, etc.