Man brālis arī ir pusbrālis un bērnībā mēs ļoti plēsāmies, nu es biju vecāka, man viņš bija jāpieskata, jāpārbauda viņam mācības.. man skauda tas, ka viņš ir mīļākais bērns ģimenē, viņam skauda tas, ka es vienmēr biju gudrais bērns, tad nu mēs plēsāmies pamatīgi.. Tagad attiecības ir ļoti vēsas un katru reizi, kad man izdodas parunāt ar brāli vairāk kā "čau kā tev iet man iet labi ok attā", es ļoti priecājos. (:

Iespējams arī taviem vecākiem bail, ka jūs ar māsu nekad nekļūsiet par draudzenēm, tāpēc viņi cenšas jūs satuvināt. Tas jau nav slikti — parunāties ar māsu, pajautāt kā viņai iet, vai viņa negrib ar tevi kopā noskatīties kādu filmu un pie reizes ļoti iepriecināt vecākus. Kas zina, varbūt tiksi pie lielākas Ziemassvētku dāvanas. (:

Veiksmīgi un piedod, ka spamoju tavā klabē, vairāk tā nedarīšu, vienkārši tēma šķita tuva, ņemot vērā, ka es katru reizi, kad aizbraucu uz mājām, aicinu brāli pie sevis uz Rīgu ciemos, lai pacienātu ar ko garšīgi un kopīgi aiizietu uz kino, bet es jau saprotu, ka mēs nekad neesam bijuši draugi un viņam tas neliekas interesanti, tomēr man tas būtu ļoti svarīgi.