i bitīt, matos
sapratu, ka man nepatīk bezpalīdzīgs stāvoklis. nu, piemēram, saslimsti un vispār ir jau smagi vazāties no vienas istabas uz otru, tad pagulēt un tu zini, ka ir vajadzīgs laiks un tā slimošana tak nav mūžīga - bet... tu tieši tagad praktiski neko nevari izdarīt. ir jāizslimo.
vai ar vecumu ir tāpat - tu bezpalīdzīgi dzīvo no gada uz gadu un neko tu nevari darīt - jo tu neesi mūžīgs!
tuvojas dzimšanas diena un man atkal šķiet, ka dzīve pagājusi un ir izniekota... nu vismaz jautri bijis pēdējos gados :)