Šeit ir 15 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti sofja dienasgrāmatā:

Wednesday, June 24th, 2009
23:02	zaudējumi īstenībā - tā ir patiesība, ka ar katru gadu katrs zaudējums, kas nenoliedzami notiek, paliek arvien mazāk sāpīgs. lai arī tas ir drauga, vai arī mīlas zaudējums... kaut kāds sīkums un pēkšņi tu saproti - ka liela daļa no tā, ko esi jutis, ir bijis māns, nu nav tā cilvēka - vienkārši vairāk nav. nu tā kā blakus, tā kā tuvumā, bet īstenībā miris. un tur neko nevar darīt. neko. jo - lai vai kā, bet nekas vairs nav tā kā bija agrāk. protams, ir jautājums, ko gan es gaidu no cilvēkiem apkārt un vai negaidu pārāk daudz. man jau šķiet, ka nē - tik divas lietas - patiesību un drosmi to pateikt... kārtējā "kapu runa" ... nu tad, tā teikt, lai šitais "līķis" tad nav ar pēdējais. ja jau tukšot to dzīves kausu, tad tā, lai ir ko atcerēties. kaut gan... kāda jēga no tā? no atmiņām par zudušiem draugiem, kas ir līdzās, bet īstenībā viņu vairs nav un nekad vairs nebūs. (Ir ko piebilst)
Sunday, May 24th, 2009
20:48	nāve un sekss ... es nekad nebiju domājusi, ka iespējamais nāves tuvums var radīt nepārvaramas alkas pēc seksa. tāda - skarba apliecinājuma, ka esi vēl dzīvs, un tas viss notiek it kā patiesi viss notiktu pēdējo reizi tavā dzīvē. (Ir ko piebilst)
Thursday, May 21st, 2009
17:06	dīvainais nāves tuvums to, ka katrs no mums mirs, ir skaidrs jau kopš dzimšanas. tikai bērni to nezina, pusaudži nojauš un reizēm tāpēc uztver to kā spēli, bet pieaudzis cilvēks saprot - ka vienā brīdī var nebūt pats, vai var nebūt cilvēka, kas tev ir bijis tuvumā. no vienas puses jau nekas traks, jo galu galā visi mēs mirstam un pasaule no tā nebeidz griezties. bet no otras - tieši tas, ka tik daudz nepaspēji pateikt, ko vēlējies ir tas, kas grauž ka ķirmis, nu gadījumā, ja palicējs esi tu, vai arī nedaudz citādas sajūtas varētu būt tad, ja galdījumā aizej pats. bet - nepateiktais tāpat paliek. dīvaini - bet pēdējās desmit dienas dzīvoju ar sajūtu, ka iespējams būs slimība un iespējams būs jāmisrt. tā kā vienu reizi jau es esmu pārdzīvojusi šādu stāvokli, tad tas vairs nebija tik briesmīgi. jo galu galā - otro reizi drāma jebkurā gadījumā pārvēršas par farsu. taču - šķeit, ka atgadījums par dzīves trauslumu un to, ka ilgi giadīt nav iespējams, nāca pavisam no citas puses. kāds labs draugs, kuru arī patiesi mīlu - nu cik viņu var mīlēt un cik nu spēju, pēkšņi nonāca zem skalpeļa. dīvaini, bet tieši dienu pirms viņa nokļūšanas slimnīcā, mēs tikāmies, lai arī sen nebijām redzējušies, smējāmies un ... man šķita, ka viņam kaut kas sāp. un man jau ar - tā nezina. mēs atvadījās - arī tā dīvaini... gaisā pavīdēja kaut kāds neskaidrs sentiments un es uzsitu sms - ka man viņš īstenībā ir vajadzīgs un lai turas. es pretī saņēmu tekstu - ka viņam jau vis kārtībā un lai turos es, un ka mēs noteikti nākamnedēļ tiksimies... (Ir ko piebilst)
Wednesday, March 11th, 2009
15:19	nedaudz dīvaina sajūta, laikam tā jūtas savā ziņā sievietes, kurām ir bērni, kuri ir izauguši un paši nu staigā ... dīvaini, jo pēkšņi sapratu, ka vairs neesmu vajadzīga cilvēkam, kuru biju atbalstījusi, mudinājusi darboties, teikusi - ka viņš ir gudrs un ģeniāls, ka viņš spēj un var... un nu viņš arī var. a es - a es vairs neesmu vajadzīga. viss rullē... kā man tikt tam pāri? laikam vienkārši jāļauj dzīvot viņam un pašai jāpaiet malā. i bitīt matos - grūti un reizē tik ļoti sāpīgi... (Ir ko piebilst)
Monday, October 6th, 2008
15:33	rudens un sētnieki Sētnieki ir zelta rudens lielākie ienaidnieki! viņi savāc lapas, pirms cilvēki spēj pa tām papriecāties un izstaigāties pa tām... tā čaukstot, čabinot un šļūkājot... kā jau rudenī! (Ir ko piebilst)
Saturday, September 27th, 2008
18:27	i bitīt, matos sapratu, ka man nepatīk bezpalīdzīgs stāvoklis. nu, piemēram, saslimsti un vispār ir jau smagi vazāties no vienas istabas uz otru, tad pagulēt un tu zini, ka ir vajadzīgs laiks un tā slimošana tak nav mūžīga - bet... tu tieši tagad praktiski neko nevari izdarīt. ir jāizslimo. vai ar vecumu ir tāpat - tu bezpalīdzīgi dzīvo no gada uz gadu un neko tu nevari darīt - jo tu neesi mūžīgs! tuvojas dzimšanas diena un man atkal šķiet, ka dzīve pagājusi un ir izniekota... nu vismaz jautri bijis pēdējos gados :) (Ir ko piebilst)
Thursday, September 25th, 2008
10:26	... dīvaini - man parasti rudens asociējas ar dvēseles pacēlumu un jaunas mīlas sākumu. nu tikai visiem piegriežu skābekli un lēnām visus atkal aizdzenu prom. varbūt man vienkārši gribas rudenī būt vienai? vai arī tas laiks, kad man lemts iemīlēties ir neatgriezeniski pagājis? negribas pat strādāt... (Ir ko piebilst)
Wednesday, September 24th, 2008
12:11	piepe es esmu piepe... divus mēnešus esmu sev teikusi, ka nu viss, cauri, nekad vairs... un šodien izdarīju precīzi pretējo, ko biju divus mēnešus sev stāstījusi. piepisma augstākā pakāpe! (Ir ko piebilst)
Tuesday, September 23rd, 2008
15:52	sajūtas lai arī pabūts atvaļinājumā, jau otro dienu nav iespējams pastrādāt. ja no rīta vēl galva strādā, tad uz pēcpusdienu... pilnīgs tukšums. teksts vispār ne tikai nerakstās, tas pat nerodas galvā! mazliet sāku nervozēt, jo darba ta daudz un visu vajag paspēt, un laiks iet - tik tak, tik tak, tik tak... a es arvien vairāk uzvelkos, un uzvelkos... šonakt sapņoju par indiāņiem un baigo tusu. laikam strādā Kanādā piepildītā zemapziņa. nāk ārā aumaļām. taču - strādāt tāpat nav iespējams.... (Ir ko piebilst)
Sunday, August 24th, 2008
21:17	sēnes Šodien biju sēņot un jau pirmajos soļos mežos sapratu - tā bija kļūda neuzlikt brilles... tieši tas manuprāt bija galvenais iemesls, kāpēc sēņu nebija. izrādījās - nekā! arī acīgākajiem gāja patraki - izrādās - mēness ne tas. visas tās sēnas, kas līdz dilstošam mēnesim paspēja izaugt tās arī salasījām, bet tās, kas nepaspēja ... - jāgaida mēness fāze! p.s. man skolā mācīja, ka Mēness nekāds jau nu dižais debesu spīdeklis nava - tik tāds Zemes pavadonis un tad, ne tas lielākais no pavadoņiem, kas Visumā redzēti. nē - nu tur paisumi/bēgumi.. tas jā, bet kad jau sēnes sāk ietekmēt! tad man domāt, ka tomēr Mēness ietekme uz cilvēka dzīvi nemaz nav lāgā apzināta un izpētīta, turklāt tā ir milzonīga! p.s.s. eju "ņemt nost" atrastās un nu jau izvārītās sēnes. :) protams, puse "aizgāja" šmucspainī, jo tak vecas un tārpainas. Mēness iegrieza, tomēr! (Ir ko piebilst)
Wednesday, August 20th, 2008
14:03	krānu matemātika izrādās ik pēc četriem gadiem ir jāmaina ūdens skaitītāji. man tādi četri... katrs maksā 10 Ls, tātad - 40 Ls. ja tā parēķina laikā, pie ūdens aprēķiniem klāt 10 ls katru gadu. tagad, mainot skaitītāju, man salauza tualetee skapīti, kur bija ieslēpts skaitītājs - tātad tā labošana man ar vēl kaut ko maksās. es vēl nezinu, ko salauzīs citās vietās... no vienas puses, es visu saprotu - iekārtām ir jābūt kārtībā. taču - vai obligādi viss jālauž? un man jau šķiet, ka iespējams tie 10 ls katru gadu klāt ir aptuveni tik pat, cik maksā kaimiņu nošmauktais ūdens, par kuru jāmaksā visiem tiem, kas nav pielikuši skaitītājus. varūt izdevīgāk ir nemainīt neko un maksāt pēc piestādītā rēķina un nevis izmantotā ūdens daudzuma?? (Ir ko piebilst)
Tuesday, August 19th, 2008
18:27	zobi izrādās ir tikai viens caurums zobā. tas pēc diviem gadiem... pat zobos caurumu nav... nekā, nekā... vai arī šajā gadījumā ir jābūt priecīgai? :) (Ir ko piebilst)
Sunday, August 17th, 2008
20:05	mani vienmēr ir interesējuši cilvēki, kas zina - kā ir jābūt. es klausos viņos un ticu, kad viņi saka, ka tieši tā ir jābūt un tā jādara. šajā gadījumā dzīve iegūst "baltā/melnā" krāsas un rāmis ir precīzi zināms. ir viegli... man lielākās problēmas rodas, jo es nezinu kā ir pareizi :( `tāpēc vienmēr klausos - kā tas ir! precīzs rāmis palīdz dzīvot. ir viegli un saprotami. ik reizi rāmim paplašinoties, man šķiet, ka mirstu... un reizēm man ir bail, ka patiesi tā arī notiks... (Ir ko piebilst)
Friday, August 15th, 2008
22:28	NATO maksa izrādās mūsu valsts par iestāju NATO maksājusi ASV lobistiem 250 000 naudiņas... no vienas puses, patiesi ASV pastāv tāda sistēma - cilvēki maksā par sev izdevīgiem lēmumiem un lobisti strādā. tā teik, legāla iespēja samaksāt nodokļus par to, par ko citās valstīs nemaksā nodokļus un tāpēc sauc par korupciju. nedomāju, ka tas viss būtu kas slikts, ja vien par to tiktu savlaicīgi informēta sabiedrība un tai tiktu viss savlaicīgi paskaidrots. tas viens. bet otrs - es tā kā gribētu arī dzirdēt - ko tad īsti lobisti par ceturtdaļ miljonu sarunāja... uz ko mēs īsti parakstījāmies iestājoties NATO? tad varbūt kļūs sabiedrībai saprotamāki notikumi, kas risinās un kuriem šķiet nav nekāda sakara ar loģisku pasaules uztveri. nu lūdzu pasakiet! (Ir ko piebilst)
13:40	nu kaut kā tā Ja jau te iežurnalējos, tad jau laikam būtu grēks ilgi turēt savas ģeniālās domas pie sevis un neko nerakstīt. bet - ir nelielas grūtības... nekas nenāk ārā - aizture. varbūt - vēlāk. (Ir ko piebilst)