Dialogi Ar Kādu Neprātīgo [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

šīvakara prelūdija [Dec. 2nd, 2009|07:40 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |laik šit]
[Current Music |ziņas]

'sofij, klausies mani uzmanīgi. viss, kas tev ir vajadzīgs, tev ir. tev ir prāts un tev ir fantāzija. tev ir rokas un kājas. tev ir pāris vēl rakstošu fake-rapitogrāfu un papīrs. tev ir LAIKS. LAIKS. tagad, kad es sasitīšu plaukstas, tu atvērsi acis un aizmirsīsi savu slinkumu, savas iegribas un savu nepārvaramo vajadzību pēc filmām un sāksi pildīt mājasdarbus. tu izpildīsi visu ieplānoto līdz plkst. 4:00.. '

[klap!]
LinkLeave a comment

'it kā rādio' = labākais rādio.. it kā.. [Oct. 19th, 2009|02:50 am]
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |pārrēkusi jēgu]
[Current Music |mumiy troll - bermudi]

es ļoti ceru, ka man sapnī nerādīsies šķidrastaisnie paviāni, pleznkājainās kazas, ziemeļamerikas trusītis zanuda, černopopiki, zobenzobu sienāzītis, raigainītis, kuram ir jūras slimība un mute uz muguras [un kad viņš vemj, viņš aizrijas], zemkrūmu izlīdēji [tikai tēviņi, kuri dzimst vnk uzreiz un izlien no pakrūmes] un pingvīni izvirtuļi, kas atkal terorizē palestīnu.. bet pat, ja rādīsies, tas bija tā vērts.

[un vēl man nav nekas pret lagutenko figurācijām un disfugurācijām manos sapņos..]
LinkLeave a comment

ZziepulisS [Oct. 17th, 2009|01:36 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |nekāda]
[Current Music |hā hā hā - hā hā hā]

*

iegāju vannas istabā un atradu tur zobupastu, kurai virsū bija rakstīts Aquafresh 3
->
pilnīi radās sajūta, ka Auquafresh 1 bija kkad sen, sen bērnībā, un Aquafresh 2 es vnk esmu palaidusi garām. Īsts sīkvels!

*

mamma riktīgi šodien pārsteidza
->
ome rādīja kkāda great radinieka foto, ko viņai vakar pa pastu atsūtīja, ar tekstu: paskaties, cik glīts un labs puisis, možet tev iepatīkas. viņš ir topošais ārsts. [ar ko principā pietiek, lai izraisītu manī negatīvi vērstu aizsargreakciju un vnk norakstītu šo sava veida stranger. paul, ja lasi, vnk aizmirsti visu, kas ir iekavās!] un es atbildēju: viņš taču ir radinieks - tikpat melns, spalvains un strašnij. un mamma šokējās pēc tam man visu dienu, ka es tā par visiem te domāju. jo viņai nu liekas, ka mēs ar edgaru bezmazvai kāda žurnāla vāka esam vērti [ar savu 'krasotu'. bet kā mēs visi zinām -> 'krasota = strašnaja sila'.. uzsveru vēlreiz 'strašnaja']

*

jāsarunā ar sevi, ka turpmāk nelasīšu grāmatas, kurām esmu redzējusi ekranizācijas, un neskatīšos filmas, kurām esmu lasījusi grāmatas
->

- sarunājam?
- (f-word) you!
- ja lamāsies, es izstāstīšu mammai!
- jā, mums pārējām arī īpaši nepatīk!
- un ko jūs izdarīsiet? izmitināsiet mani uz ielas?
- āha. iesi meklēt sevi citu dženiferas bodiju..
- brodiju adriānu iešu meklēt..

laikam pagaidām īsti neizdevās sarunāt [ir citas - lielākas - problēmas risināmas]. bet vismaz censties tā darīt es - mēs - varētu.
Link3 comments|Leave a comment

audiobooks for the deaf [Oct. 7th, 2009|10:55 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |estūpido]
[Current Music |none]

Reiz ŅūVampšīrā dzīvoja divi zombiji - misters Zombijs-Dārsijs un miss Zombija-Benetta. Viņi, protams, bija ļoti iemīlējušies, bet viņu piederība pie dažādas klases zombijiem padarīja viņu mīlestību neiespējamu, kas savukārt padarīja šos abus ļoti suicidālus. Bet zombiji vsp ir diezgan stulbas būtnes, tāpēc šo abu nabadziņu pašnāvības grūtības pakāpe bija samērā tuva vampīru pašnāvības sarežģītības pakāpei. Abi gadsimtiem kautrīgi saskatījās un devās mājup rakstīt pirmsnāves vēstules, kuras adresēja viens otram. [Vēlāk abu dēls Dhampīrs, kam bija tieša saistība ar upirjiem no Krievzemes, nopublicēja tās grāmatā 'Suicidālie dialogi vēstulēs. Klubs.']
Bet vienā jaukā vakarā, kad abi sīkretie mīlnieki pastaigājās gar Wančesteras kanāla pretējām malām, no kanāla iznira Bārbija Nāriņa [1994.ā gada modelis ar lillā matiem un zilām acīm] no Bārbijas Sāgas - Mermaidiānes Džonsas. Viņa bija atceļojusi no nākotnes, jo nāriņas dzīvoja uz laika robežas zemūdens daļas. Viņa izstāstīja, ka nākotnē, kurp viņa arī bija ceļojusi, lai satiktu AstroKenu, naudai un dzimtām vairs nebūs tik liela nozīme. Tas piepildīja mūsu abus zombijus ar cerību uz skaistu nākotni. Viņi pat reizēm sāka kautrīgi sarunāties.
Tas turpinājās līdz 20.ajā gadsimtā viņi vsp satika nekrievu Nabokovu, kurš sapazīstināja viņus ar krievu Nabokovu, kurš pazina visus Krievijas upirjus, kuri iemācīja zombijiem taisīt bērnus. Tā piedzima Dhampīrs.

Šodien ir viņu kāzu, kuras 1959.gada 7.oktobrī notika Elvisa kaķa Melvisa baznīcā LasVegasā, zelta kāzu jubileja. Apsveicam!

Nemāku to pateikt latviski - bet tas skan tā -> "Бред сивой кобылы!"
[Labi, ka kurlie tomēr tās audiogrāmatas nedzird..]
LinkLeave a comment

and it's not just a quote [May. 31st, 2009|10:26 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |sūper. ūber-sūper!]
[Current Music |better not knowing]

'that was the first night i dreamed of edward cullen.'

/stephenie meyer 'twilight' chapter 3 'phenomenon'/



[alright - that was a daydream. yes, i took a nap. yes, that's creepy. i know. no! well.. thanks..]
LinkLeave a comment

alūzijas & reminiscences [May. 31st, 2009|02:55 am]
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |hysterical]
[Current Music |some noises in my head]

[NEdzejolis]

zobubirstes runā klusi,
tā ka ausis nedzird pusi.
otru pusi dzirdu es..
un vēl manas smadzenes.

[vispār]

smadzenes ir sviesta varā
diennakts bija baigi garā.
un ir visādi mums gājis,
-> ledusskapī džinsu pāris
nobeidzis ir savu dienu..
pat ja atstās tas man pienu,
rīt var nemeklēt tur sieru..

[toties]

t-krekls skapī - parastajā,
savā plauktā ierastajā..
tas tur lēnām badā mirst..
laikam jāiet koki cirst,
lai var zārku uztaisīt
un tam smiltis pārkaisīt..

[tikmēr]

domu graudi mieg uz galda,
iemesls tam ir caura galva,
un vēl baltā putnu spalva,
kas tepat uz galda stāv.

[un]

pat ja putni tagad smaida
un ar baudu rītu gaida,
un uz kokiem olas dēj,
tik tās vienas spalvas dēļ,
jēriņam ir putnu gripa,
kura ļoti viņu sita.
un viņš ļoti locījās,
bet tik acīs mocījās..

[secinājumi]

kaut tā spalva niecīga,
tā pie visa vainīga,
bet tā šobrīd smaidīga,
jo zin citu grēcīgo,
kas ir mana mikroviļņu krāsns..

[beigas]

'i had an adrenaline rush. it's very common. you can google it.'
/ m/f 'twilight'/

LinkLeave a comment

dīvānu paradīze [May. 12th, 2009|01:35 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |very sleepy]
[Current Music |bird singing outside my window]

i can't tell if i'm normal any more.

physically: i feel kinda dizzy 2 days i a row.
my head aches, my stomach plays some games with refusing food.
and i have lost the whole sense of reality.
i feel also tipsy, well - not really drunk, but near that. it's like just starting to reach your limits [in drinking].

and i'm not sure that i'm mentally sane.
my brain is all funny. it responses and works much quicker than normally.
but it [the brain] is also kinda heavy there [in my head].
yes, if course - the insomnia is back. in much greater form than before.
but i can still keep up.

and the worst part of it is:
- there are birds outside my window. singing all the time. [even right now at 1:44 a.m.. and yesterday at 4:55 a.m.]
and not usual birds, but the special ones. the ones from 'the sweeney todd' movie soundrack 'green finch and linnet bird'.
the bird outside my window sings perfectly the same tune.
probably that's a finch. i doubt there are any linnets here.

maybe i really am loosing my mind.. who knows..
LinkLeave a comment

bietes kartupeļu kažokā [Apr. 2nd, 2009|11:51 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |tīred & stūpid]
[Current Music |coldplay - yellow]

- one of my hands is magenta, the other - yellow, the third one is green.
- i have only two hands.
- me too..
LinkLeave a comment

Cidoniju bruņinieki [Mar. 18th, 2009|01:32 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |healthy tired]
[Current Music |muse - knights of cydonia]

Tas notika parastā vasaras dienā, kura no visām pārējām atšķīrās vienīgi ar to, ka tanī dienā Elva pielēja tējai par 20 ml vairāk cidoniju sīrupa nekā visās iepriekšējās dienās. Turklāt tā bija trešdiena. Bija jau vēla pēcpusdiena, kad Elva joprojām gulēja uz pusdienlaikā sakarsušajiem pludmales akmeņiem un izjuta, tiešām izjuta to, kā vējš, cenzdamies maigi glāstīt viņas apdegušo ādu, sagādāja viņai vieglas sāpes. Viņa atvēra acis, un saule viņu neapžilbināja, kā tas notika iepriekšējā reizē, kad viņa mēģināja izpildīt šo dzīvībai bīstamo triku. Tā jau bija tikusi pāri savam karstākajam punktam debesu ceļu mudžeklī. Šoreiz viņas acis raudzījās tieši neaizmirstulīšu zilās debesīs un Elvu pārņēma tāds kā miers, vai drīzāk, tāda kā eiforija. Viņa pasmaidīja un pagrieza galvu, lai paskatītos uz blakus guļošo Kalvi. Kalvis bija Elvas iedomu draugs jau pēdējos 8 gadus. Un viņi visu Elvas brīvo laiku parasti pavadīja kopā, bet šoreiz Kalvja blakus nebija. Elvas acis redzēja tikai akmeņus.. bet tie nebija parasti akmeņi, tie bija spilgti dzelteni bumbuļi, kas izskatījās pēc maziem citronkrāsas ķirbjiem. Elva klusībā pie sevis iesmējās par šo salīdzinājumu, bet ieraudzījusi, ka šiem ķirbjiem ir ne mazāk dzeltenas kājiņas, viņa iesmējās jau skaļāk. „Laikam es jūku prātā!” viņa padomāja un atkal aizvēra acis.
Kaut kur kūkoja dzeguze, pūta viegls vējiņš un saule patīkami sildīja. Elva gulēja un klausījās jūras šalkās, kuras bija gandrīz tik hipnotizējoši nomierinošas kā zilās debesis virs Elvas. Slinkums, liels, silts un visaptverošs, apņēma visu meitenes ķermeni, viņa pārstāja domāt un grimt tumšā un mīkstā kaut kamā… Bet no vēl nesākušās diendusas sapņu skatīšanās viņu uzmodināja kutelīga sajūta ceļgalu reģionā. Viņa pavēra vaļā vienu aci – mazas dzeltenas bumbuļveidīgas radības bija sapulcējušās ar viņas pēdām un divas no tām rāpās augšup, katrs uz savu ceļgalu. Izrādījās, ka ķirbīšiem bija arī rociņas, gan drīzāk baltas, nekā dzeltenas. Elva atvēra arī otru aci un uzsmaidīja abiem bumbuļiem, kuri jau bija sasnieguši ceļgalu virsotnes, bet dzeltenie ķirbīši nelikās par meiteni ne zinis. Viņi izvilka mazus, bet garus šķēpus no.. no kurienes viņi tos izvilka Elva tā arī īsti nesaprata, bet viņa nevarēja veltīt šīm pārdomām daudz laika, jo sākās īsta cīņa. Mazie bruņinieki uzbruka viens otram un tad atkāpās. Elva domāja, vai saukt šos ķirbīšus par bruņiniekiem būtu pareizi, jo šiem vienkārši nebija bruņu, bet tomēr viņu miza izskatījās pietiekami cieta, lai kādu laiku viņu pasargātu. Viņa, ieslīgusi pārdomās, pat pārstāja vērot dīvaināko no divcīņām, bet pavisam kluss elsiens lika viņai atgriezties realitātē, ja tā, protams, tāda bija. Asa cidoniju smarža iesitās viņai nāsīs, un tikai tagad Elva saprata, ka tie nebija nekādi mazi ķirbīši ar kājiņām, tie bija īsti cidonijcilvēciņi jeb, kā tos mēdza dēvēt tautā, cidoniji. Vienam no cidonijiem vēderā vīdēja šķēpa gals. Uz mirkli laiks apstājās, Elva tieši laikā pastiepa rokas un noķēra no sava laukumiņa noslīdējušo bruņinieku. Viņš asiņoja oranžām asinīm, dzīvība lēnām atstāja viņa mazo ķermenīti un viņa to zināja, to zināja arī pārējie cidoniji, kuri jau griezās uz promiešanu. Arī ‘uzvarētājs’ jau bija patstāvīgi noslīdējis no sava ceļgala un devās līdzi pārējiem, bet mazais bumbulis Elvas rokās noraustījās un pārstāja elpot.

[te mēs ar jums pametam Elvu, kuras acis spīdēja savā valgumā.. es vēlētos tikai izstāstīt, ka Kalvis tā arī vairs neatgriezās un ka Elva vairs nerunājās ar iedomu pasaules iemītniekiem, ja neskaita tās reizes, kad viņa šo to tomēr izstāstīja, mirušajam cidonijam, kuru viņa bija apglabājusi podiņā uz palodzes zem kalanhojels biezajām lapām.. viss]
LinkLeave a comment

monologs. ['fragmentāri' jeb 'sliktāko es izdzēsu'] [Mar. 17th, 2009|02:52 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |try and guess - kāda?]
[Current Music |muse - hyper chondriac music]

[...]
paga, paga.. interesanti, ar ko es runāju? hm. laikam jau pati ar sevi. ["un ar ko viņa runā? arī pati ar sevi. tātad viss ir kārtībā."]
vecais laibais joks par parunāšanos ar vismaz kādu saprotošu cilvēku izskrēja tikko cauri manam prātam. hā, bet es jau varēju to neteikt, tas tāpat jau bija man zināms.
vispār jau tas nav nekas jauns, i used to talk to myself before man sākās personības dalīšanās. šodien vnk laikam jau visas iekšējās sofijas jūtas pārāk vienotas, lai sarunātos savā starpā, saprotas [kā tas reizēm vēl notiek] bez vārdiem at all. vispār iespēja kontaktēties ar cilvēku, kas saprot tevi bez vardiem ir nenovērtējama. [hā, kasos pati pie saviem vārdiem - vārds 'nenovērtējams' it kā jau tāds, ko nevar novērtēt tā grandiozitātes dēļ, bet taj' pašā laikā kkā nemērojami velk uz 'nenovērtēts'. cik daudzas lietas mēs džīvē nenovērtējam!? es especially.. ja mani rīt sabrauktu mašīna, paliktu neizteikti tik daudzi pateicības vārdi. kur paliktu? [...]]
tā bija kārtējā liriskā atkāpe no liriskās atkāpes. briesmīgi.
why did i actually started to talk to myself for in the first place?
nezinu, laikam jau gribējās tiešām parunāties, bet pārāk stipra bija šī vēlme, lai runātos ar reāliem cilvēkiem. bail pateikt par daudz, as i usually do. mani kkā nedaudz biedē [pārāk bieži mani kkas biedē.. pff..] tas, cik emocionāli nestabila kļūstu. tāpēc arī vēlējos ar sevi parunāt [ne jau ka sarunāšanās ar sevi būtu garīgā līdzsvara apliecinājums..]
šodien kārtējā filma izsita mani no līdzsvara. pēc noskatīšanās jutos ļoti vainīga, neizlīdzināmi vainīga. gribējās raudāt un [lai cik neraksturīgi tas arī nebūtu] atkal uzsmēķēt. [it kā cigarete palīdzētu tikt vaļā no sajūtām]. vakar jutos kkā sastresojusies un nervoza.. un asaras. ienīstu asaras [savas]. [i don't think i have a hatred of all kind of weaknesses.. i just hate the feeling i have when being helpless and feeble]
[...]
un runa nav tikai par filmām. es taču nevaru pati nepamanīt, cik ātri mana iekšējā tējkanna uzvārās pēdējā laikā. tā vien šķiet, ka viss ūdens tūlīt iztvaikos un es aizdegšos. mani kaitina viss.. muļķīgi jautājumi, nesaprašana, papagaiļa 'dziedāšana', vecāsmātes slimību stāsti, mammas nepārtrauktie kontroles jautājumi, brāļa mūžīgās mājasdarbu nakts pildīšanas.. šodien pat matemātikā norāvos. piecēlos, demanded pasniedzējai flomasteru un nointegrēju visas tās muļķības [nevarēju vairs izturēt to viena piemēra rēķināšanu 20 min garumā. tās bezjēdzīgās novirzes pa labi un kreisi. un sevis pašas uzmanības izkliedēšanos..] tāpat mani kaitina ziņas un vsp televīzija..
un tā vien liekas, ka kuru katru brīdi metīšu kādam ar kko, sākšu skaļi dziedāt vai vnk bļaustīties [jo dziedāt es tik un tā nemāku.. hā hā]
brīžiem šķiet, ka jūku prātā.. vai vismaz tuvu tam.. nervi nekam vairs neder.. nekam.. kam? pff.. brīžiem vnk zaudēju telpas sajūtu. kosmoss, tik tāds disorientēts..
[...]
izspļāvu un būs jau labi..
LinkLeave a comment

brīvības paveidi [Nov. 20th, 2008|09:57 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |nū jā]
[Current Music |v.d. - anna]

- es tev tā kā jau otro dienu situ te kanti.. nū jā, un man gribējās zināt, vai nav tā, ka tev nu kāds jau ir?
- hē. khm, khm. vai ta es izskatos pēc tādas, kurai, nū, kāds būtu, ko-a?
- nū. es nezinu, kā tad tev būtu jāizskatās, ja tev kāds būtu? nepārproti, es jau nesaku, ka tev neviena nav.
- tad jau tev nebūs taisnība, ka tu šitā nesaki.
- tas, šķiet, varētu nozīmēt, ka tu, ēēē, nū, esi tā kā brīva.
- hmm. tīri praktiski un reāli es esmu brīva kā divi putni. bet ar tām sirdslietām, nū es domāju par savu iekšēju pasauli, nū, tur es esmu tik brīva kā, ēēhm, tāds neliels odiņš.
- odiņš, saki. nu labi..
LinkLeave a comment

Tizlā zivs un naktstauriņš. [Nov. 14th, 2008|11:04 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |oriģināla]

[stāsts ar daudzām liriskām atkāpēm]
[visiem tekstā minētajiem zīmoliem nav nekāda sakara ar reāli eksistējošiem, tāpat kā nekam no tekstā minētā nav zinātniska pierādījuma. un visas sakritības ir tikai sakritības.]


Viss sākās, kad Sinilga beidzot saprata, kāpēc zivis nelido. Vispār Sinilga bija jau beigusi vidusskolu, kad nonāca pie šī unikālā atklājuma, [pastāv iespēja, ka Sinilga jau arī pirms tam vairākas reizes bija veikusi šo atklājumu, tad atkal aizmirstot par sava veikuma esamību]. Varētu šķist dīvaini, ka tādā vecumā esošs cilvēks [turklāt meitene] nezinātu, ka zivīm nav spārnu un tās, tāpat kā cilvēki var lidot tikai ar lidmašīnu vai savās galviņās, ar tām dīvainajām acīm. Bet Sinilgai bija savs attaisnojums – kad viņai palika 18, viņas smadzenēs notika kaut kas dīvains, bet neviens to nebija pamanījis [dīvainību neviens nesaskatīja tāpēc, ka lielākā daļa no viņiem pašiem uzrādīja līdzīgus simptomus]. Sinilgas sērga sākās ar sliktu garastāvokli [nu tik tiešām, kas tur tik īpašs? NEKĀ!!]. Viņa bieži bija skumja un izteica domas par savu nepilnību [ņemot vērā, ka Sinilga mums nu nav no Cosmo vāka nokāpusi skaistule, arī tas ir pilnīgi saprotami], un, loģiski, ar laiku viņa sāka sūdzēties par apkārtējo nelabvēlīgo attieksmi pret pašas personību. Un arī eskeipisma piekopšana, spilgtu iedomu tēlu veidošana un komunicēšana ar viņiem [TIEM!!] bija tīrais nieks.
Bet tieši visi šie sīkumi beigās noveda viņu līdz šizofrēnijai [tā ir tāda psihiskas dabas slimība, kuras iemeslus joprojām neviens īsti nesaprot. Tas laikam tāpēc, ka katrs, kas saprot, arī pats pievienojas „slimo” bariņam. Šizofrēnijai ir stadijas, kas līdzinās gaiši zaļo mušmiru pārēšanās sekām – brīži, kad domāt ir it kā grūti un vienlaikus bīstami, jo var gadīties, ka aizdomājies tik tālu un saproti ko tādu, ka viss pārējais dzīvē ir nenozīmīgs kā beigtas skudriņas kājiņa]. Tajā rītā, kad Sinilga saprata ledusskapja zivju morālo būtību, viņa atradās diezgan tuvu kritiskajam domāšanas robežas punktam. Viņu izglāba tas, ka viņas kaite bija periodiska un brīdī, kad viņa sāka just, ka tūlīt kaut ko sapratīs, viņa pēkšņi atkal kļuva relatīvi vesela [tas ir tā it kā viņas smadzenes rādītu kādu aizraujošu filmu, kuru visinteresantākajā brīdī pārtrauca realitātes reklāma].

*** *** *** ***

Sinilga sēdēja uz grīdas pie atvērtām saldētavas durtiņām un truli skatījās uz pusatkusušu zivi. Pēc minūtēm 2 viņai tas apnika, jo zivs par spīti visam neizrādīja nekādas zemapziņas saglabāšanās pazīmes un līdz ar to nevarēja vairs pretendēt uz Sinilgas uzmanību. Viņa vienaldzīgi iemeta bezdvēselisko morīno ķermeni atpakaļ saldētavā, piecēlās, saslaucīja ūdens peļķīti un izgāja no virtuves. Prāta skaidrība bija pati par sevi garlaicīga padarīšana, pirmkārt, bija jaizdomā ar ko sevi aizņemt. [Vēlos piebilst, ka Sinilga nejuta nekādu diskomfortu un bija pilnībā apmierināta ar notiekošo tāpēc, ka nezināja, ka milzīgs nezināms vilnis viņu tikko atvilka atpakaļ no kādas kārdinošas aizas malas]. Viņa neizdomāja neko interesantāku par televizora ieslēgšanu, sulas dzeršanu un mandarīnu mizošanu. Viņa skrēja cauri kanāliem pa apli, bet acis nekam nepieķērās. [Nezinošiem cilvēkiem varētu šķist, ka laicīgā apgaismība jau beidzās, meitenes gandrīz_vai_nekustīgā sēdēšana un emocionālais trulums pilnībā raksturoja šizofrēnijas lēkmes uzplūdi, bet pie visa vainīgs bija parasto tv-skatītāju bezgaumība un nožēlojamais pieprasījums]. Pārsvarā rādīja reklāmas, dažos kanālos translēja kaut kādus realitātes šovus [kuri no realitātes ir tikpat tālu, kā Sinilgas ledusskapja saldētavā guļošā zivs no straujākās Jupitera upes]. Ik pa brīdim rādīja kādu spiedzošu/raudošu/slimu [citas emocijas nebija pieprasītas] meksikāņu sievieti. „Tizlie seriāli..” nopūtās Sinilga un pēkšņi viņas īkšķis sastinga gaisā virs podziņas ar augšupejošu bultiņu [tas atgādināja tīģeri, kas ieraudzījis savu medījumu]. Uz ekrāna rādīja naktstauriņus. Kāds patīkams baritons skaidroja, ka naktstauriņi ir aktīvi naktīs un dienās guļ, ka naktstauriņus sauc arī par diferencēti ūsainajiem tauriņiem. Tas tāpēc, ka viņu ūsas ir dažāda garuma, un tieši šīm īpašajām ūsām ir vislielākā nozīme naktstauriņu dzīvē. Ūsas palīdz viņiem orientēties tumsā. [Hmm. A man likās, ka viņiem palīdz acis, jo viņi vienmēr lido turp, kur redz kādu gaismu, bet tas šobrīd nav svarīgi]. Visu šo laiku, protams, rādīja tuvinātas naktstauriņu ūsas, [kuras tiešām bija dažādas]. „Slavenas ir arī naktstauriņu dejas ar uguni,” turpināja runāt neredzamais vīrietis. Skatam pavērās nedaudz bailīga sveces liesma, kas it kā dejoja pie mūzikas, kuru dzirdēja tikai viņa [TĀ!!]. Iespējams, kadrā bija arī naktstauriņš, bet viņš kļuva saskatāms, tikai ielidojot muzikālās sveces liesmas radītajā gaismas laukā. Sinilgas prātu [vai sirdi, bet varbūt arī dvēseli] pēkšņi pārņēma silts prieks, viņai šķita ka visu ķermeņa iekšpusi kāds iesmērējis ar siltu, kūstošu liepziedu medu, jo šis naktstauriņš SAPRATA liesmu. Viņš sāka dejot tai līdzi un kā īsts partneris – viņš vadīja deju. Deja bija brīnumskaista, tā aizrāva ne tikai pašus dejotājus, bet arī skatītājus [un pat baritons pieklusa un vēroja, kaut gan varbūt viņam vienkārši savajadzējās uz tualeti. Visi mēs esam cilvēki kā nekā]. Galantais… veiklais… šarmantais… apburošais naktstauriņš rādīja klasi. Un tad viņš apskāva liesmu un sadega. Tas notika tik negaidīti, ka Sinilga noelsās. Ar pavērtu muti viņa skatījās uz ekrānu, kur ar 13,78 reizes lēnāku ātrumu palielinājumā rādīja, kā tauriņa ūsas aizsvilās [kādu laiku viņš uz to vēl nereaģēja, bija ļoti aizrāvies savā soļu ekstāzē] un viņš zaudēja telpas un laika sajūtu, pasniedzās pie liesmas, kurai uzticējās un viss. Pat ja šos kadrus neatkārtotu vēl divas reizes [no dažādiem skata punktiem. Tauriņu kā kino aktieri filmēja ar vairākām kamerām vienlaicīgi], Sinilgas atmiņā tie iesakņotos uz nepazušanu. Pēc trešā atkārtojuma ekrāns uz mirkli aptumsa un tad tas uzsprāga ar dzelteno toni un ļoti skaļu tekstu: „Raidījumu piedāvā Calcigran. Profilakses līdzeklis osteoartrozei. Uzkrāj jaunībā, lai vecumdienās ir ko tērēt. He, he!” [turklāt balss, kas to teica bija griezīgi kaitinoša]. Sinilga izslēdza skaņu [reizēm viņa praktizēja šo budistisko televizora skatīšanās veidu]. Bet šoreiz viņa nenodevās šai nodarbei, jo prāts sāka kļūt sāpīgs un nekontrolējams. Viņa vienkārši kliedza akustiski tukšu kliedzienu.

*** *** *** ***

Viņa krita iekšā aizā, pie kuras malas tika apstādināta kaut kad ļoti sen [vismaz tā viņai likās]. Krišana pats par sevi ir ļoti patīkams process [un nevajag iebilst un jaukt to ar piezemēšanos]. Visu ķermeni pārņēma bezsvara stāvoklis [tiem, kas nav nekad lekuši ar izpletni, varu pačukstēt, sajūtas līdzinās braucienam liftā no 24. stāva uz 1.]. Kad Sinilgu apskatīja Gatis, viņas ārsts, viņš viņu bija nosvēris, bet smadzenes teica priekšā, ka tam nebija nekādas jēgas, jo šobrīd viņas 59 kg svēra tikpat, cik tirgus tantes Antoņinas 99,5 kg. [Gan vieni, gan otri nesvēra neko]. Viņa apgriezās gaisā un ieraudzīja, ka viņai blakus krīt naktstauriņš [arī viņa svars bija 0 g]. Tomēr kaut kas nebija labi. Viņi abi krita ar vienādu ātrumu – tauriņš krita paātrināti, bet Sinilga palēnināti. Tā kā kritiens bija bezgalīgs, Sinilga sāka uzmanīgi pētīt naktstauriņu. Viņš nebija miris, bet ūsas viņam bija apsvilušas. Tieši tāds viņš izskatījās 1,78 sekundes pirms savas nāves. Sinilga sāka smieties [tā dažiem cilvēkiem izpaužas bailes, īpaši cilvēkiem ar psihes traucējumiem]. Viņa smējās un nevarēja apstāties, viņa rīstījās kā kutināta un smaka aiz smiekliem. Tauriņš izvilka miniatūru šļircīti un izgrūda tās zilgano saturu meitenei vēnā. Viņa krita tālāk aizmigusi, bet ik pa brīdim ieķiķinoties.
Viņa pamodās, guļot uz putu stikla un apkārt bija dzērvenēm bagātīgi klāts purvs. Pieliecoties pie dzērvenēm viņa pamanīja, ka dažas no tām ir pūdercukurotas [tas gan nešķita viņai aizdomīgi]. Viņa plūca baltās ogas, birdinot pūderi pa labi, pa kreisi, līdz visa viņas stikla gulta bija klāta ar sniegu. Sniegs, saprotams, bija īsts. Sniegā gulēja zivs, tā pati zivs, ko vēl pēcpusdienā Sinilga iemeta saldētavā [zivs vismaz, atšķirībā no tauriņa, bija mirusi]. Meitene uzpūta zivij savu silto dvašu, bet zivs vienalga bija mirusi, [šizofrēnijai nav nekāda sakara ar ekstrasensoriku un mirušo dvēseļu redzēšanu]. Sinilga paņēma zivi vienā rokā un sāka ar to spēlēties, līdzīgi kā mazi puisēni spēlējas ar mašīnītēm, metot līkločus uz grīdas. Zivs vēders iezīmēja sniegā tranšejas, Sinilga atcerējās vēstures stundas, kad skolotāja, stāstot par karu garlaicīgi sauca gadskaitļus un pilsētas, atcerējās viņa arī ainas, ko radīja viņas inficētās smadzeņu šūnas: cilvēkus bez rokām, kājām, asiņojošus, ar strutojošām smaganām, ar melniem atsaldētiem pirkstiem, kādreizējos cilvēkus [līķus] ar izknābātām acīm un izgrauztām iekšām. Kāda balss teica: nekādas nāves nav. Sinilga iekšēji piekrita, kaut arī iekšēji nepieņēma šo domu. [Tā ir vēl viena šizofrēniķiem raksturīga pazīme. Viņi saprot, ka draugs ir draugs, bet izturas pret viņu kā pret sunīti vai valsts prezidentu. Neattiecas uz gadījumu, kad jūsu draugs ir valsts prezidents]. „Kāpēc nav?” pajautāja viņa pati sev, bet balss iejaucās un tūlītēji atbildēja: „Jo stariņi izdziest, bet bumbiņa paliek.” Sinilga saprata, ka tā ir patiesība, bet viņai nesanāca līdz galam to izprast. Kas tā bija par bumbiņu, kas paliek? Viņa vieglītēm padauzīja zivi pret putu stikla virsmu, bet nekas aizdomīgs nenotika – bumbiņa neatradās. „Tizlā zivs…” nobubināja Sinilga. [paredzamā bubināšanas lēkme neiestājās par spīti visiem to stimulējošajiem apstākļiem] Sniega radītais aukstums pieņēmās spēkā. Sinilga piecēlās…

*** *** *** ***

… iemeta bezdvēselisko morīno ķermeni atpakaļ saldētavā, piecēlās, saslaucīja ūdens peļķīti un izgāja no virtuves.
LinkLeave a comment

bebru picērija [Nov. 7th, 2007|07:17 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |izslaukta]
[Current Music |tukšums]

manas domas šodien ir kā aukstas plānās pankūkas - salipušas un plakanas.
un ne es pati, ne arī kāds cits var tās sagremot.
vēl jau paliek iespēja:
plāni sagriezt arī siera atliekas tā, lai tās līdzinātos kantainām sliekām.
ietīt tās aukstājās pankūkās (savās domās)
un uzsildīt uz pannas, bez eļļas, lai kaut cik tās izžāvētu un atgrieztu lietošanas stadijā.
LinkLeave a comment

viss ir iespeejams.. [Nov. 22nd, 2006|08:00 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |sviestains]
[Current Music |mumiy troll - "eto po lubvi"]

iespeejams, taa nebiju es kas tur, pie pashas uudens malas, seedeeja un gandriiz paarkrita tai paari.. iespeejams, es biju k-kur citur.. varbuut, lasiiju sveshas domas.. meeghinot noveerst nenoteiktiibu "bezgaliiba pret bezgaliibu", kas radaas Afrodiites bezgaliigaa skaistuma un Ateenas bezgaliigaas drosmes un gudriibas daliijuma rezultaataa.. neartradu arii Aresa f-jas robezhu jeb lim , kad x -> 4.. bet vismaz labi, ka pati f-ja tapa skaidraaka.. ..citaadi..
iespeejams, arii taa nebiju es.. jo es tai laikaa..
hmm.. kur biju es? laikam jau tur pat.. bet tai pashaa laikaa k-kur citur..
Jēzus.. cilveeciskais vai dievishkjais.. vai abi divi.. vai neviens.. vai tiešam ir 364 debesis? es negribu.. ..neveelos..
LinkLeave a comment

runaaju.. [Nov. 7th, 2006|11:02 am]
[Tags|]
[Current Mood |pensive]
[Current Music |"barbossa is hungry" klaus badelt]

runaaju daudz.. runaju pati ar sevi (bet jau sen meeghinu atmest).. runaaju biezhi.. trauceeju... bet nespeeju neizteikt to, kas radies galvaa.. kaapeec?
jaa, labs jautaajums.. laikam paaraak daudz, kas tur rodas.. maybe paaraak biezhi.. maybe ne.. ai nu vai ir iespeejams vispaar nerunaat? hmm.. nu taa ne ar vienu, nekad.. kluseet.. nu ir jau cilveeki, kas briivpraatiigi piekriit apklust, pavadot lielaako laika dalju luugshanaas un sevis mekleejumos.. cilveeki.. jaa es tos apbriinoju..
es nevareetu.. akal taas domas paaraak daudz un taads nesakariigs texts sanaak.. piedodiet, tie, kas izlasa.. negribeeju taa sanaaca..
LinkLeave a comment

Es vai kaads ciTs. [Oct. 14th, 2006|05:37 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |crazy]
[Current Music |r-way "donde estas princesa"]

reizeem gribi buut kaads cits.. izjust, ko cits veelas, ko paardziivo.. gribi uzzinaat vinja domas, nosleepumus.. bet naf tev tas viss? <- es to jautaaju sev.. tev taapat ir labi.. tu taapat nekljuusi labaakaa vai sliktaaka.. palixi taada pati un nekas nemainiisies.. cilveeki par tevi domaas to pashu ko domaa tagad. es vispaar nezinu kam buutu jaanotiek, lai tu mainiitos.. <- tas arii bija teikts man..
(savaadi.. akal esmu saakusi runaat pati ar sevi.. vai arii kaads cits runaa ar mani, izlikdamies par manaam idejaam.. nez.. tagad par to nedomaashu.. laika veel ir pietiekami.. ceru)
ja godiigi es vispaar baigi maz ko zinu un saprotu.. lai saprastu citus ir jaatrod celjsh uz sevi..
- "celjsh uz sevi", muusu veikalaa juus atradiisiet visu, ko sirds veelas.. veelaties?
- nee, paldies.. es labaak attureeshos.. man to nevajag.. a vispaar, kas taas par kedaam tur plauktaa? kaadas iipashaas?
- nee.. parastas kedas..
- aa.. savaadi.. a kas razho?
- "no name"..
- opaa.. jaa.. savaadi gan.. a kas jums tas par friisbij shkjiivi tur plauktaa?
- tas nav friisbij skjiivis bet gan telekomunitators..
- KAS luudzu?
- es atvainojos, bet redzu, cilveex juus esat neziniigs, taapec ilgi jaaskaidro a laika man nav..
- hmm...
- bet ja pirxiet varu jums pastaasttiit.
- nu lab, dodiet vien shurp.. un taas kedas ar..
taa celju uz sevi jau esmu saakusi mekleet labi.. vareetu pakonsulteeties ar kaadu Che Gevaram liidziigu teelu un uzzinaat vinja domas.. jo kas ir telekomunitators, man zinaams ir.. ja veel vareetu kaadu no saveejiem iztaujaat.. nu jaa.. sanaakusi baigaa putra.. taada pati kaa man galvaa.. un kaads veel briinaas, ka nevaru iegaumeet par antiriidijiem un arhegonijiem.. nav ko briiniities.. :P
LinkLeave a comment

vinjas arii ir dziivas. [Sep. 24th, 2006|05:48 pm]
[Tags|]

manas skrituljslidas ir dziivas.. jo smagaaki un gruutaaki man kjuust braukt, jo vairaak izsiikst vinju speeki.. un viens atspeeriens nedod vairs 6 m patiikama sliideejuma, bet gan saapes kaajaa un 1,5 m griljoshanaas..
LinkLeave a comment

uz robezhas.. [Aug. 5th, 2006|11:40 am]
[Tags|]
[Current Mood |no mood]
[Current Music |radio]

redzu tik daudz iespeeju.. un reizee neredzu nevienu.. runaaju valodaa. ko saprotu tikai es.. un varbuut mammai taisniiba, un es neprotu miileet? tad jaasaak reekjinaat..
reekjinaat? bet es tak veel esmu tik jauna..
LinkLeave a comment

Eua..Vdnbms [Apr. 23rd, 2006|04:07 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |exhausted]
[Current Music |the proof]

es atkal domaaju to, ko nevaru izdomaat.. aizdomaajos, ka dziives jeega ir dziives jeegas mekleeshanaa... jo taadas jeegas nav.. to izdomaajam mees pashi.. mees pashi izdomaajam lietas, kas liek aizdomaaties par k-kaadu jeegu.. mistisku jeegu, kuras nav.. un citplaneetieshi muus visus nositiis.. taapeec var saprast, ka muusu puules.. kas rada jaunas idejas un tehnologjijas un jaunas krocinjas peleekajaa masaa muusu galvaa.. kas veel vairaak apdraud muusu existenci.. un tuvina tikshanos ar nlo.. un citiem draugiem no kosmosa..
nav garantijas, "ka nemirsi shodien vai riitu"..
"lai iedzeram sen jau mums slaapes".. liek aizdomaaties.. shis veerotaajs staav klusee, sen jau miris, bet tomeer dziivs.. un atdara acis.. un tu pamani..
Link1 comment|Leave a comment

BeZGaliiGaaS SHizOfReeNiSKaaS RiiCiiBaSsss.. (jeb gadaas arii taa) [Jan. 3rd, 2006|02:52 pm]
[Tags|]
[Current Mood |juutos tizli]
[Current Music |silencia....]

peedeejaa laikaa saaku biezhi aizdomaaties par gariigi slimiem cilveekiem (varbuut deelj virdzhiinijas vulfas, bet varbuut nikolas kidmenas)... kaaadas ir vinju domas... ko vinji juut?.. man tas ir kaa nosleepums... es dziivee esmu sastapusi tikai vienu shizofreenikji... tas bija ljoti savaadi (ar laiku buus jaaatradinaas no shi vaarda "savaadi")... vinjam tagad ir 17.. bet tad bija mazliet jaunaaks.. cilveex vinjsh bija diivains.. iejaucaas sarunaa un runaaja ne pa teemu.. bet ar vinju bija interesanti... vinjsh daudz vareeja pastaastiit... shizofreenija.. skan savaadi.. nee labaak teixim... ka neparasti... ir k-kas manaa praataa, dzirdot sho vaardu, saak ziimeet spiraali.. saakot no lielaakaa.. un samazinoties.. samazinoties... neparasti... vai man bija bail??? nee.. jo tas cilveex bija daudz normaalaax par mani... njemot veeraa manas garastaavoklju mainjas.. histeeriskos smieklus un raudaashanu bez iemesla... nerunaasim veel par taam sarunaam ar palmu..
tas zeens ir uzvareejis vairaakos maaxlas konkursos.. bet vinja darbi ir abstrakti... tajos ir tonju gammas, kas manaa praataa iegriezh to spiraali.. it kaa taisot animaaciju, uzliek nosaciijumu "repeat forever"... un spiaale griezhas un griezhas...
vakar triis cilveeki man pateica: "tu juuc praataa".. bet nevis jokojot, bet pilniigi nopietni... savaadi...
pamaniiju, ka arvien biezhaak runaaju pati ar sevi.. dazhreiz pat skalji peec tam par to smejos... runaaju ar savu atspulgu spoguljos.. runaaju ar dziivniekiem.. un augiem.. runaaju ar lielo kristapu, bet tikai tad, ja esmu daugavas otraa pusee.. pretii vinjam.. dazhreiz.. palieku klusa un mieriiga.. bet tad atkal uznaak laix, kad mani VISS kaitina.. un es atkal sevi pilniibaa nekontroleeju.. bet pat tanii briidi es visu sho apzinos, bet nespeeju neko dariit...
jebkuru sarunu.. es to nokomenteeju.. galvaa... gandriiz katru fraazi es domaas izfiltreeju un izdomaaju komentaaru.. dazhreiz rodas iespaids, ka dziive ir filma.. kur teelu domas tiek pateiktas skalji.. vai arii kaadas aizkadra personas domas..
"bet vinja veel nezinaaja, ko domaaja citi.."
"vinjsh nesaprot, cik stipri maldaas..."
"kaa es agraak, to nepamaniiju..."
.....un taadaa stilaa bezgaliigi ilgi...
Link3 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]