Man pēdējā laikā gandrīz naktīs gandrīz vispār nav sapņu, vai arī tie ir blāvi un neizteiksmīgi. Interesanti - man kladē no fotokursiem ir pierakstīts, ka vairāk kā 70 % cilvēki redz sapņus melnbaltus, tādēļ melnbaltā fotogrāfija ir "efektīvāka", jo tiecas aizsniegties līdz skatītāja zemapziņai. Nezinu, cik patiesi tas ir, taču es nekad, cik vien spēju to apzināties, neesmu redzējusi melnbaltu sapni. Tomēr viens no pēdējiem spilgtajiem sapnīšiem, vai vismaz tā daļa, ko atceros, bija tāda: Satiku kādu, kas iedeva man daudz marku, bet tās bija milzīgas, apmēram A3 izmērā (have a nice trip, kā saka). Sastūķēju tās kabatās, taču nelāgi, ka tās tur nelīda pilnībā (stūri līda ārā no kabatas), tā nu slēpos kaut kādā pagalmā, lai varētu markas salikt burkā. Kurš vispār glabā tādas lietas burkā? Turklāt, kā izrādās, es tās pārdevu par sešiem eiro gabalā. Varbūt mana zemapziņa atcerējās Ukrainu, kur visā festivālā vienīgās markas bija latviešu bariņā un daži izmisuši ukraiņi ļoti gribēja kādu iegādāties, bet varēja atļauties piedāvāt vien tos pašus sešus eiro.