naktī tik drausmīga vētra, ka man pusmiegā likās, ka izsitīs logus. pamodos ar kliedzienu, kad nogranda pērkons. mirkli pirms tam kāpu vilcienā Parīze - Birmingema un sapratu, ka pirmo reizi braukšu Lamanša tunelī zem jūras. bet viss bija vienkārši tumšs. tik vizuāli spilgti redzēju vilciena kontrolieri, kad viņa nāca man pretī pa aili, bet man nebija biļetes, un vispār no Parīzes uz Birmingemu bija jānobrauc tikai viena pietura, un man ļoti, ļoti vajadzēja tur tikt uz norunāto tikšanos. paspēju izlēkt īstajā pieturā, bet nu vilciens bija pārvērties par policijas busiņu, un dzinās man pakaļ, taču man paveicās, jo biju uz velosipēda, un menti palika sastrēgumā.