Kailums nav svešs
Viņu ir daudz. Raupja miesa, gluda āda, tievas kājas, apaļi augumi. Kāpņu telpā miesas saduras, dušās kautrīgi novērš acis. Nāk prātā Andras Neiburgas stāsts par publisko pirti (šķiet, tas bija viņai? vai varbūt kādai citai autorei?), arī te visi pirts soli ir aizņemti, izskan tādi teikumi kā "ko tavs vīrs? gurķus ieskābēji? a mans priekšnieks gan nav tāds lohs". Man patīk ūdenī, tur ir mierīgi, tikai hlors kairina acis, turklāt temperatūra ir perfekti atbilstoša, lai gan sākumā liekas, ka baseins ir stindzinoši auksts. Ne pēc jebkā cita kā peldēšanas, manī nav tik patīkams nogurums un domu skaidrība. Uzskatu, ka cilvēkiem vairāk laika jāpavada ūdenī un, kas svarīgi, tieši vieniem.