man lielākoties nepatīk svētdienas. varētu beidzot atsākt dzert baltvīnu un gulšņāt parkā, bet nav saules, ir tikai bērnu kliedzieni kaut kur ārā un uz galda vāzē trausli pūpoli - es pieskaros tiem ar vienu pirkstu, un uz galda nokrīt pelēkas galviņas. kamēr atsakos kāpt ārā no gultas, (pa logu redzu tikai koku galotnes, dzelteni saplaukušos kārklus un kaimiņu nepabeigtās mājas otro stāvu, kurā, starp citu, vakaros reizēm žilbina spožas, milzīgas lampas, un dažkārt tās deg naktīs tik ilgi, ka liekas - tā ir mēness gaisma) lasu "Nelabumu" - Ro. teica, ka tā nu gan nav grāmata, ko lasīt pavasarī, kad ir jālasa priecīgāka literatūra, un piedevām piedraudēja grāmatu sadedzināt.