Izlēju savu Jaunā gada laimīti. Vēlējuma lapiņā bija rakstīts "Drosmi! Panākumi ir bezbailīgo bērni",bet pati izkusušās cūciņas pārveide izskatās pēc kroplīša, kā jau katru gadu, bet ģimene saka, ka tur var ieraudzīt buru kuģi. Ja tā, tas ir buru kuģītis ar vienu smagu galu kā bumbu, un man jau šķistu, ka tādi viegli slīkst. Burāt pa lielo, zilo jūru - kāpēc ne, slīkt gan es negribētu.
Šorīt Rīgā uz katra krustojuma pa tukšai gāzēta padzēriena pudelei. Tie dzirkstošie vīni iemieso pašu Sātanu. Un kas paliek pēc tam? Tikai smags, pelēks nogurums, asfalts un debesis svina krāsā. Es ar lielām grūtībām spēju šodien noturēt acis vaļā, izkāpt no gultas, pakustināt kājas, uzēst rasolu, utt. Un Rīgas "šampanietis" arī nemaz nav nekāds šampanietis!