Sēdēju iekrampējusies tualetē, pilnīgā tumsā, redze paralizēta. Lauzu filmiņu vaļā ar pudeļu attaisāmo, mazās panikas, ka tūlīt kāds atlauzīs vaļā durvis un visu izgaismos, ka temperatūra nebūs īstā, ka vāks nav taisns, ka tauste pievils. Lauzu tur to nelaimīgo vāciņu, līdz sagriezu pirkstu. Toties prieks gan ir neviltots (te man sāk skanēt galvā "Bērnības milicijas" "prieks lai ir mans liecinieks " un tā tālāk).
Šovakar depo uzstājas krievu grupa Ploho.