es gan nekādā veidā neiebilstu pret oriģinālajā komentārā pausto nevēlēšanos smaidīt (vai smaidīt bez iemesla), bet gan tīri pret mr. tehnokrātijas komentāru - come on, tas ir normāli cilvēkiem, kas veic kaut kādu dīlu, sasveicināties. bet ir arī skaidrs, ka kultūras ir atšķirīgas - Francijā (un gan jau arī Spānijā un vispār vairāk uz dienvidiem) no apkalpojošā personāla noteikti tiek ekspektēts nebūt grumpy austrumeiropas babuškai / babuškam, un es varu viņus saprast. tāpat arī apkalpošana kultūra - tas, kas notiek LV, tur nebūtu iedomājams. piem., es aizgāju uz ex Sporta pils dārziem ar draudzeni, kas bija nupat atbraukusi no Spānijas. tur vēlāk bija paredzēts klasiskās mūzikas koncerts, pulkstens kaut kas ap septiņiem vakarā, es negribēju lietot alkoholu, un man ir pilnīgi normāli iedzert kafiju uz vakara pusi, tāpēc pasūtīju kafiju. meitenei kaut kas negāja ar kafijas aparātu, tāpēc viņa pa visu to būdu kaut ko lamājās un sūdzējās gan par aparātu, gan man dzirdot stāstīja, ka vispār kafijas pasūtīšanu vajadzētu pārtraukt ap sešiem. tad es tur vairāk kā desmit minūtes stāvēju, un tipa gaidīju kafiju. tā viņai nesanāca, beigās dzēru kaut kādu kakao, protams, man neviens arī neatvainojās. nu, nekas ekstrēms, vienkārši nepatīkami, bet draudzene arī pieminēja, ka Spānijā šāds darbinieks vienkārši sen būtu atlaists. I guess, tur vienkārši ir svarīgi ne tikai iedot kaut kādu produktu, bet arī kaut kāds sociāls rituāls, pircēja neliela iepriecināšana. enivei, tie mani divi centi