Man ļoti žēl, ka netieku uz to jūlija koncertu, tāpēc uzliku paklausīties savu teju visu laiku mīļāko latviešu mūzikas albumu - Dzeriet van Hutena Kakako, bet šoreiz... Es negribēju viņu noklausīties līdz galam, jo katru reizi, kad pilnībā nododos šim albumam un laižu to uz riņķi, vienmēr esmu jutusies diezgan drausmīgi. Un šoreiz ir citādāk. Tā laikam ir laba zīme.