Patiesībā priecājos, ka man nav tādas īstas Jaunā gada apņemšanās. Piemēram, kopš Vecgada ballītes gribās smēķēt vairāk kā parasti, un it nemaz negrasos to sev aizliegt. Tā būs pirmā lieta, ko izdarīšu, kad saņemšos iziet no mājām, jo jau izripošana no gultas šorīt sagādāja fiziskas sāpes. Žēl, ka nevaru pīpēt istabā. Vēl man gribētos izdzert aukstu sidru, un aizbraukt pie sava brāļa - pelnīti sadot viņam par to, ka viņš nevar ieslēgt telefonu. Ā, un uzēst viņa pāri palikušo rasolu (rosolu? Man arvien reizēm nav skaidra šī vārda pareizrakstība).