Nu, man ir bijušas darba vietas, kur darbā jābūt 8.00, kas nozīmē, ka jāceļas ap sešiem. Tas nav īsti mazohisms, jo to nākas darīt piespiedu kārtā. Tas ir valdošo naudaskungu sadisms pret saviem pakļautajiem. Acīmredzot, bija kāds biezais, kam patika iet gulēt deviņos un celties sešos. Vēl ir teorija, ka mēs joprojām dzīvojam kaut kādās paliekās no 20. gadsimta rūpnīcu darbalaikiem, kad tie tika pielāgoti, lai darba laikā būtu visvairāk dienasgaismas. Enivei, tas viss ir absurds. Visvairāk tad, ja es reāli to pašu darbu būtu varējis darīt jebkuru citu 8,5 stundu laikā. Be nu kuru interesē tas, vai es esmu pūce, kas labāks manai veselībai, vai kāda no tām mocībām ir jēga? Galvenais ir uzturēt SISTĒMU!