Viena no spēcīgākajām literatūras epizodēm, ko atceros no pamatskolas obligātās literatūras, ir aina, kurā kāds varonis guļ zārkā un tiek aprakstīts, kāds viņš beidzot izskatās pēc gadiem piekoptā publiskā tēla - viņa seja šķiet beidzot redzama bez maskas. Es neatceros ne autoru, ne darba nosaukumu, taču kopš tā laika šad tad iedomājos cilvēkus mirušus.