ir periods, kad jā, kad terapeits mācās un vispār drīkst strādāt tikai ar supervizora vadību. bet vēlāk var arī kā profesionālis sarīkot supervīziju, tur jau vairs nav tik strikti, kurš ir vairāk pieredzējis, galvenais, ka labs kolēģis un spēs palīdzēt. jo vispār terapeita profesija ir ļoti vientuļa, nedrīkst neko nevienam teikt, nevar ar kolēģiem ''papļāpāt''. un viss tas mīts par neielaišanu sevī, ja tas ir labs terapeits, viņš zināmā mērā gūst sekundārās traumas. tāpēc ir svarīgas regulāras supervīzijas, jā