Man gan liekas, ka ir dažādi bērni. Mans lielais bērns zaudējis kko piepūšas un nolien kaktā. Un gadījās, ka pat es neuzzinu, kas tad nu ir nozudis. Un viņš būtu varējis mierīgi staigāt mēnešiem zābakos, kuri spiež. Kaut kas līdzīgs arī bija.
Mana mazā ir no tiem, kas ies un visur, visu nokārtos un sarunās. Viņas raksturs vai pasaules uztvere ir tāda, ka šķiet, jau viņas 6 gados viņa jūt, ka visi groži ir pašas rokās, jāvada tikai.