nezinu, kāpēc, īpaši neko neierobežoju un mērķtiecīgi netievēju (taču arī neēdu ko un kad pagadās).
agrāk bija diezgan bieži un smagi (līdz sirdsklauvēm un ģīboņiem publiskās vietās), tad līdz ar valsts un dzīvesveida maiņu principā pārgāja, tagad, kopš atkal esmu latvijā, jūtu, ka nāk atpakaļ. gan ne tik bieži un izteikti kā agrāk (parasti pēc alkohola un no rītiem vai stresa ietekmē).
laikam vienkārši "paveicies" ar īpaši jūtīgu organismu - stress un visādi pārdzīvojumi arī vienmēr uzreiz uzdod fizioloģiski, pat ja citādi jūtos ok un saprotu, ka nekas traks nav. (klasisks piemērs - atsevišķās stresa situācijās fiziski gribas vemt, kaut arī mentāli/emocionāli visu uztveru mierīgi)