Bet es kā nedabeigts psihologs, kurš attiecībā uz ņuņņām piekopj pātagas, nevis burkāna metodi, varu teikt - iedod Vendijai pistoli, lai nošaujas. Beigsies viņas mocības i ar māti, i vīrieti.

Nu labi, tas bija ļauni, patiesībā beidz tikties ar Vendiju un tāmlīdzīgām. Viņām nevar palīdzēt. Viņas vai nu kādu dienu pamostas un saprot, ka kaut kas jāmaina, vai arī tas nekad nenotiek un viņas nomirst tādas pašas kā viņu mātes - ar domu, ka ir nesaprastas nabadzītes. Vēl var paveikties un uzrasties cita veida slimnieks baltā zirgā, kuram patīk tādas nabaga nesaprastās un sākt viņu dievināt, jo ar tādu lupatiņu jebkurš lupata jutīsies kā princis. Tad gan pasakai varbūt būs pat puslīdz laimīgas beigas.
Bet es saku štrunts par Vendiju - lai viņa dzīvo savu dzīvi pati, Tu galvenais nepavelcies līdzi viņas purvā.