es no viņa lasīju "Musicophilia", tur viņš stāsta par pacientiem, kuriem ir īpaši talanti, gļuki vai traucējumi tieši saistībā ar mūziku (viens tur ieslēdz galvā "radio" un klausās veselus koncertus kā pats būtu klāt, cits vispār nedzird mūziku kā tādu, t.i., uztver tikai nesaprotamu troksni utml.).
man jau arī liekas, ka neirobioloģija nosaka daudz, daudz vairāk, nekā mums bieži vien labpatiktu domāt, bet ja dzīvot interesanti un citus neapdraud, tad nav tur ko cepties un iekšā jaukties.