Nu bet stāsts jau joprojām ir par aplaušanos savās ilūzijās: šajā gadījumā viņa bija izdomājusi savu dzīvi un aplauzās uz to, ka citi tajā neierakstījās tā, kā viņa bija iedomājusies. Tas ir baisi - cilvēki, kuri savu dzīvi nevis dzīvo, bet izdomā. Un tad 90% sava laika pūlas pasauli šajā izdomātajā stāstā iedzīt un atlikušos 10% (proporcijas var būt pavisam citādas) cieš par to, ka neizdodas.

Dzīvei vajag ļauties. Un citiem arī pajautāt - ko viņi grib un kā iedomājas savu dzīvi un pasauli.