Es jau sen gribēju tev to teikt. Man izskatās, ka tev nemaz nevajag vīrieti. Nu kam tev vīrietis? Bērns tev ir - bioloģiskā pulksteņa brēkšana tātad atkrīt. Viena pati bez vīrieša esi viņu uzaudzinājusi - kam tev tagad vīrieti. Tu esi visā neatkarīga un pašpietiekama. Man izskatās, ka tev vajadzīgs tikai atļaušos to saukt par meklēšanās procesu. Piedzīvojums. Iegūšanas un virspusējas iepazīšanas process, bet ne paturēt. Un tur nav svarīgs ne "labs", ne "slikts", jo ne vienu, ne otru tu negribēsi paturēt. Priekš kam tev stabilas, ilgstošas attiecības. Un vēl man izskatās, ka tavās grāmatās "labs" ir potenciāli piejaucējams vīrietis, bet "slikts" ir nepiejaucējams - tāds pats kā tu. :) (Piedod par sliktu gramatiku - vēl neesmu izdzērusi kafiju)