ko es sapratu vakar, uz salomon diamond

she was very lonely and very hurt, bija 1963. gada marts, viņai bija 23 gadi,
viņai nebija neviena, ar ko parunāt, viss vareja būt savādāk, pietrūka viena cilveka, viena jautājuma

vai nevarēja būt tā: atnak kāds un saka, kas tev noticis ?
un marija stāstītu un stāstītu - viņa stāstītu savu stāstu

un tad būtu svarīgi, lai klausītājs paprasa:

what does this story tell about you ?

pirma atbilde ir: Tu neko neesi sapratis, šis ir stāsts par citiem, šis ir stāsts par viņu, un viņu, šis ir stāsts ir par viņiem, tie ir viņi

bet - ko - šis - stāsts - stāsta par tevi ?

un tad ir jūra atkāpusies, tu blenz sausumā, un pūlies sakārtot domas
es esmu stāstā, tātad kauko tas stāsta par mani, jā bet ko ? varbūt tiešām stāsts par mani / vai es tiešām tur esmu ?

un tad nāk kā vilnis
šis stāsts stāsta par tevi,,, ir tavs stāsts, tu esi autors, tu esi aktieris un režisors, gaismotājs un operators, tu esi izdzisusī spuldzīte skatuves griestos un tu esi saburzītā biļete skatītāja kabatā

jā, tur ir citi, citi, kuru rīcību tu nevari prognozēt, bet tie ir citi, bet ne viņi raksta šo stāstu, to raksti tu
ja nebūtu tu - stāsta nebūtu
ja tu būtu cits - stāsts būtu cits
šis ir stāsts par tevi
tas ir tavs

tu sēdi un tev ir palicis nelabi, viss ir par mani, es esmu, tas viss esmu es, tu domā

no šī brīža tev kļūs tikai labāk, tu dzirdi

un tu domā, jā, laikam, jo:
no šī brīža es uzņemos atbildību par savu dzīvi
no šī brīža es pati rakstīšu savus stāstus
no šī brīža visi stāsti būs par mani


un nav tik svarīgi, vai tev dod nobela prēmiju vai samaļ pīļbarībā
svarīgi, ko šis stāsts pastāsta par tevi
tas, kas notiek, tas esmu es

jo es esmu sis stāsts, es esmu aktieris un režisors, es esmu gaismotājs un operators, es esmu izdzisusī spuldzīte skatuves griestos un es esmu saburzītā biļete tavā kabatā