Tā, man reiz jaunībā bija padraudziņš, kas bija izlasījis kaučkādu psihAloģijas grāmatu un centās mani analizēt. Tad nu esmu gudra. :D Tātad:
tūlīt Antonio nāks klajā ar klasiskajām psihologu tēzem, ka izvēloties to, kas tev neder, tu:
a) gribi sevi sodīt par kādu notikumu pagātnē, vai par to, ka tu neesi tavuprāt pietiekami laba
b) izvēloties to, kas tev nav labs, tu meklē sev attaisnojumu, ka reku nekas nesanāk tāpēc, ka viņš ir šķībais krēsls, lai nevajadzētu iespringt uz savām īpašībām. Nu ir takš sievietes, kas allaž izvēlas nepareizos puišus.
A tā par arhitektu man īsti nav ko teikt. Man liekas, ka kaut kādai ķīmiskai reakcijai tomēr jābūt starp vīrieti un sievieti, lai viņi būtu mīļākie. Lai būtu draugi - jābūt vairāk, kopīgam klikšķim jābūt.