mjā, tas gan.. nu bija arī tādi gadījumi, bet tie galīgi neierakstās šādu izvēļu kategorijā. Nu jā, oma pieskatīja kādus pāris mēnešus kopunmā pa gadu mani, kamēr mamma bija nometnēs vai kalnos, lai arī tas bija viņas labsajūtai par godu, es to novērtēju, jo viņa izvēlējās dzīvi, kas viņu dara laimīgi un mani drošībā, bet jāatzīst apzinātā vecumā pie omas uz laukiem es nebraucu labprātīgi uz ilgu laiku :)
///
tā ka es nepaspēju vēl iepoustēt šo, bet saņēmu Tavu papildkomentāru.. nu jā, par to pašrealizāciju - mans viedoklis laikam ir tāds, ka - ja divi cilvēki apzināti pieņem lēmumu veidot ģimeni un pieņem lēmumu, ka viens no vecākiem atslābs un rāmi dzīvosies pa māju ar bērnu - jā, jāatstāj malā drošvien ambīcijas, bet ja tas viss notiek paralēli un vienlaicīgi un dzīve saveidojusi situāciju, ka perspektīva neizskatas pēc idilles un ... you know, tad nu katrs tiek galā, ka nu ir tajā brīdī iespējams.