es tev varu pateikt kā bērns, kura māte viņu vislaik vazāja pa pasauli un mežiem un kuram tanī laikā likās - dēm, citiem normālas mātes, lietū un salā, nakts spelgonī nerauj augšā lai tiktu pusstundu paskriet/paslēpot uz alūksni, daugavpili, Zakopani, Telavivu, Tronheimu, Umeo,..etc... bet pa lielam man tas ir tikai pa labu nācis un nevarētu teikt, ka dikti riebies :)... jāpiebilst, ka es senāk i saprast nevarēju kā var patikt kaut ko organizēt, bet šogad es secināju, ka man pat tas tīri labi izdodas, kaut kur jau tā pieredze radās, līdz ar to gan jau tavs bērns arī par kaut ko tagad skurinās moš, bet redzēs vēl kā tas noderēs dzīvē;)