es nezkāpēc vakardien tieši arī par šito iedomājos, un man arī tas viss šķiet kaut kā fundamentāli nepareizi.

dzīvoju šobrīd pie vienas mūsu ģimenes draudzenes, kura ap 40 gadu vecumu izšķīrās no vīra un kļuva par teju raging feministi un lesbieti. ir interesanti vērot, kā visas tās idejas, sistēmas un problēmas tur tai vienā cilvēka savijas savā starpā un veido kaut kādu kompleksu galaproduktu, bet kad gaisā sāk dancāt visas tās vīriešnīšanas piezīmes, mani pārņem kaut kas līdzīgs skumjām, no vienas puses, bet, no otras puses, sajūta tāda, it kā tas viss būtu netiešs uzbrukums arī manai identitātei. katrā ziņā negribas neko no tā sevī iekšā laist.