Nu, tu jau zini, ka Latvijā ar šo vsu ir diezgan bēdīgi un man jāatzīst, ka saklausījusies visādus šausmu stāstus (tipa, tur jau tikpat neko nevar darīt, būs vēl sliktāk, kāja ģipsī 6 nedēļas...), sabaidījusies no klibišanas (es nokliboju kādus 8-10 mēnešus jau pirms gaga ar pāarrautu saiti potītē, ko atteicos operēt, jo nebija īsti laika - bet kāja kaut kā "pašnoregulējās"), es pat neesmu īsti pie ortopēda bijusi. Pie tāda kārtīga. Un nezinu, kurš Rīgā tāds ir. Bet tie deformētie kauliņi man ir no agras jaunības, nekādus "izmērus" nezinu un nesaprotu, taču no jau ir gana lieli, un fakts ir tāds, ka, pirkstiem "sabraucot" kopā, pēdas kauli savietojas kaut kā čupu čupām, un man ir šausmīgas sāpes tieši pēdā (ne kauliņos) - īpaši, ja staigāju lēni, piemēram, pa veikaliem vai muzejiem - dur tā kā nokaitēta nagla. Lūk. Kā arī pat pilnīgi sataustāmi kaut kādi skrimšļa saaugumi pēdā. Kas dažreiz iekaist un sāp, citreiz ne.