Nav jau taa ka nekas nenotiek - vakar, piemeram, man viens ielikaas pakaljaa !

Taatad, es godiigi staavu pie sarkanaas gaismas, tiesi pirms, kur balta svitra novilkta, godigi gaidu zalo, tad BBAAAAH - baigi noraustos taa, ka kakla skriemeli izlido katrs uz savu pusi, neko nesaprotu, izkapj no pakalmasinas tads resns un notetovets, bet galvu mazaaks. es taada sokaa ka parunaat nevaru, tikai meemi raadu uz sarkano lukturi. nuneko, nobraucaam malaa un kauko sarunaajaam, es pazvaniju A, nu tur jasatiekas un jasaraksta papiri, vinja apdrosinasana samaksas man masinas skaadi. bet moraalais zaudejums ? tas netiks atlidzinats.

Masina nemaz nav tik traki sadauzita, drusku bampers sasists. Bet bail, ka mugurkauls saraustits. Pajeemu viina pudeli un sushi un stulbu filmu, relax pilnigs, sorit liekas, ka nav jau tik traki.

Kas interesanti: Eliza tiesi pirms avarijas teica: tagad veel masiinu sasitiisim ,,, vina ieverojusi, ka biezi vien pirms notikuma vina pasakot, kas notiks