Raudāt vajag, ja sāp, un arī vienkārši tāpat, kad gribās paraudāt, jo ir skumji.
Bet es arī esmu no tām mammām, kas saka, ka viss tomēr nokārtosies, lai arī kādā pakaļā šobrīd neatrastos, jo kā gan citādi iemācīt, ka neveiksme vai šī brīža sāpes ir pārejošas, kas patiesībā tādas arī ir. Es gan neesmu teikusi, ka citiem ir vēl sliktāk, jo tas jau nu nepavisam nav arguments pārstāt bēdāties vai pārdzīvot esošās nebūšanas.