terapija man nāk par labu, antonio šķietami absurdie padomi tomēr ir bijuši viedi

iepazīt sevi, pieņemt sevi, sadzīvot ar sevi, dot sev to, ko tev patiesi vajag, tāds tas viss process
it kā ļoti vienkāršs jau

man mīlēt sevi nozīmē

1. daudz daudz strādāt un staigāt vecvecos džinsos bez nekāda meikapa (ko es sev piešķiru)
kas izskatās nožēlojami, bte tā nu tas ir: pucēties un slinkot man nozīmē nāvi

2. pilnīgi izslēgt ikdienas rūpes
nuja, bez sirdsapziņas pārmetumiem man ir cilvēks, kas pilnībā noņem man mājas un sadzīves būšanas - akdies, lai slava tam, lai slava tam, lai slava tam !!!!

3. šad un tad vīns un sarunas ar sev līdzīgiem

4. šad un tad avantūras, naudas šķiešanas un braucienu kur deguns rāda

laikam pat sekmējas, jo pamazām kļūstu mierīgāka
man ir milzīga tudū liste, jūnijs pilns ar mītiņiem, eksāmeniem, braucieniem, nezinu, kā pārdzīvošu, bet gan jau būs labi

PS par privāto dzīvi cits stāsts, drusku komplicētāks