Nelaist nevienu sev tuvāk un riskēt ar to, ka tiklīdz iestāsies vakars, uznāks kārtējā depresijas lēkme...
Ai, nē, labāk jau tomēr riskēt.

Ko līdz labas lietas, ja tu tās turi aiz atslēgas?! Vai tev pietiek ar apziņu, ka tev ir labs auto, labi zābaku un laba jaciņa, ja tu tos taupi un staigā basām kājām un pusplika un brauc ar sabiedrisko transportu?

Savas iekšas (sirdi un dvēseli) arī nevajag taupīt.
Nu tas tā - manas domas.