Man jau liekas, ka errors ir uztverē, kas liek sevi vērtēt atvasinot no kāda cita dzīves. Nespēju iedomāties nevienu laimīgu un pašapzinīgu cilvēku, kas par savas laimes pamatu pasludinātu - "Es esmu X-a prioritāte, X mani mīl vairāk nekā kādu citu, no tā es esmu laimīgs". Slimi taču, vismaz man tā liekas.

Bet par prioritātes saistību ar likumīgām laulības saitēm... Hmmm, tad Tavuprāt Pompadūra bija B, bet likumīgā karaliene, kuras vārdu vairs zina tikai vēstures profesori, kas specializējušies 18.gs. franču monarhijās, bija A? :) Vai Kamila Pārkere, kas komfortabli vadīja savas dienas visus 30 gadus, bija B, salīdzinājumā ar neirotisko, bulīmijā novēmušos Diānu?:)

Man liekas, ka cilvēki, kam pietiek pašapziņas, ir laimīgi un mīlēti jebkurā savā civiltiesiskajā statusā. Savukārt, tie, kam iekodēts "mani nemīl, esmu slikts" vienlīdz mokās un psiho, gan būdami mīļako, gan laulāto lomās - un viņi tiešam nemēdz būt prioritāte nevienam.