Heh, tas laikam tāds psihot. klasiskais citāts, mums te viens teica, tu gribi tomātu sulu, bet viņš ir citorns, tu no viņa nevari izspiest tomātu, bet gan citronu sulu! Tipa, pārskati savas ekspektācijas attiecībā uz to, kāds ir šis cilvēks un ko viņš/viņa var/nevar dot. Neprasi no viņa to, uz ko viņš nav spējīgs un skaties, vai tev ir gana ar to, uz ko viņš IR spējīgs - varbut nepietiekami nenovērtē to, tieši uz ko viņš IR spējīgs.

Un, starp citu, es diezgan ātri nonācu pie secinājuma, ka es pati neesmu nekāda zemeņu kūka. Jā, ar perfekcionisma un ideālisma uzstādījumu, man pašai šķiet, ka, ja es varu dot visu un mīlēt bez gala un būt ideāla visvisvisās jomās, nebūt nenozīmē, ka komunkācijā un manās izpausmēs cilvēki var to nolasīt. Paskatoties kritiski uz sevi no malas, nācās secināt, ka priekšstats pašai par sevi nebija pārāk sakrītošs ar manām izpausmēm - iet laiks, kamēr mācos saskaņot šīs divas daļas uz izpausties tā, lai arī citi saprastu, kas ir kas un kāpēc. proti, jāpārstāj dzivot galvā un kritiski jāpavērtē, kāda tu izskaties no tā otra - citrona vai tomāta - skatu punkta.
LV problēma ir, ka veči jau pie terapeita neies. Un arī īpaši neiesaistīsies sarunā, lai sieviete varētu noskaidrot šos būtiskos jautājumus pati priekš sevis no pirmavota, nevis līdz absurdam aizdomājoties, par 'ko viņš domāja ar to un to u.tml.'