nu tad tā:

antipastu disciplīnā mani ļoti uzrunā otrais un trešais menu, pirmais ir baigi lauciniecisks (bet varbūt vispārējais uzstādījums mērķē tieši uz tādu, ko?) pīles pastēte izklausās kaujoša, tunča karpačo toties man pašam mežonīgi iet pie dūšas, varu iedomāties, kādā mērcītē tas nāks, (norijam siekalas).

primi - asparāgu risoto varētu būt ok, otro izslēdzam, taču tortelli ar kazas sieru un biešlapām noteikti abus izkonkurē (pēc manas gaumes, turklāt tādās saviesīgās vakariņās tādus vieglāk ēst), te arī mērce noteikti būs labu labā (vēlreiz izkustinām gāmuru)

secondi - otrajā menu man ir pagrūti iztēloties lōģisko saikni starp otrajiem un pirmajiem; saknē, arī starp antipstiem un pārējiem gājieniem tās saiknes nekādas dižās nav. secondi vispār, šķiet, klasi atpaliek no pirmajiem un antipastiem visos trijos menu (izņēmums varētu būt tas otrā menu zandarts ar pomodōriem un olīvām)

no dolciem trešais!

Vispār, trešais variants laikam izskatās glītāks, vienīgi pēc tā maigā risotto, pie zivs kost satimiānotus kartupeļus man diezko košerīgi nešķiet. cūku vispār neapspriedīšu :)), tā ir aut of diskāšn.
vai tu nevari tā branzino vietā iekš menu palūgt iekļaut vai nu tos oratas rullīšus vai vēl labāk luciopercu? tad tev tur sanāktu, tiesa sīfūdīgs, tomēr viegls un veselīgs sarīkojums.

savukārt, ja mainīt nekā nevar, un vairāk tomēr velk pie sauszemes produktiem, pirmais ir kā dūre acī, bez variantiem. pie tā arī viņi paši, pēc visa spriežot ir viskārtīgāk piestrādājuši / vai varbūt tie ir viņu pašu kroņa gājieni.