Runājot par bērniem - var ziedot bērnu slimnīcām (cik man nacies tur būt - tā ir viena šausmīga pieredze, kad tavs bērns ir slimnīcā un tāpēc butu labi, ja apstākļi, ārstēšanai nepieciešamie agregāti un ārstu psihoemocionālais stāvoklis būtu labi). Ir ari tādas programmas, kas palīdzētu bērnu nama bērniem saskarties ar nebērnunama pasauli, proti, var kļūt par viņu "labvēļiem", tur, reizi nedēļā paņemt ldīdzi uz Zoo-dārzu, ļaut piedalīties kādās citās aktivitātēš u.tml.
Protams, personīga iesaistišanās ar cilvēkiem ir ļoti smags un ļoooti atbildīgs darbs un tur tiešām ir jāpadomā, vai ir šī vēlme un misijas apziņa, vai vnk, emociju uzplūdi un vainas apziņa.
Jo visādi citādi daudz kas tiek darīts, ja izvēlies ekoloģisku un sustainabla dzives veidu - it kā tieši konkrēti kādam no tā labuma nav, bet kopumā tu esi darijis kaut ko lai mazinātu ciešanas un vairotu labo. Un arī tasa ir pietiekami daudz, ko darit, vienlaicīgi neziedojot savu dzīvi neizpildāmu (lasi - ciešanas paaulē tāpat nebeigies) misiju vārdā