Viss atkarīgs no situācijas un slimības smaguma.
Katrs vecāks vēlas sev laimīgus un veselus bērnus, kas sākotnēji ir smaidīgi,dauzās un blēņojas, bet vēlāk paši pieņem savus lēmumus, dzīvo atsevišķi,reizēm atbrauc ciemos un gādā mazbērnus.

Tomēr, varu saprast Tavus vecākus. Tas nozīmē, ka bija gaidāmas rūpes par blēņošanos, iespējams, nespēju uzvilkt savas bikses, nespēju pašam aiziet jebkad uz veikalu un kur nu vēl par pastāvīgu lēmumu pieņemšanu, atsevišķu dzīvi un mazbērniem. Dauna slimība ir tāda, ka tā var prasīt no vecākiem nenogurstošas rūpes gadu desmitiem,līdz slimā vai līdz vecāku nāvei... vairs nekad dzīvē nevienu iespēju būt patiesi laimīgiem...

Es viņu izvēli saprotu.