stāstiņš 2 daļās

1. daļa - pirmā mīla, pirmais vīrietis, laime absolūta

es atceros to miglaino rudens vakaru, mēs staigājām rokās sadevušies gar jūru, pludmale tukša, skūpstījāmies nepārtraukti, mazliet nosalām, tad kādā kafejnīcā dzērām tēju, skatījāmies viens otrā, bija plastmasas puķes un čerkštošs radio,,, tad es sapratu, ka es to atcerēšos šo vakaru -

kas tu mīli (un tiec mīlēts) pasaule ir savādāka, pilnīgi savādāka, pasaule vispār ir pilnīgi savādāka kā agrāk domāju

jo es viņu mīlu, visu un absolūti un vienmēr un mūžu mūžos
kā 5gadīgu puiku un kā 13gadīgu un kā 25gadīgu un tagad un arī tad kad būs reimatisms un kruķītis un sirmām matu šķipsnām pirmsnāves sviedros,
Un vēl - Es Tevi mīlu nozīmē Tu nekad nemirsi
un mīlēt nozīmē just nemirstību
piedodiet, ka tik banāli

2. daļa

pie krēsla gulēja melns mazs blociņš
iemetu to kāda atvilktnē, domāju tas kāds no maniem, es tāds drusku haotisks cilvēks, man ir kādas 5 piezīmju grāmatiņas vismaz
Pēc kāda laika meklēju kādu telnumberu, pārrakāju visus blociņus, atvēru arī šo mazo melno,.,, tur bija mans vārds bieži rakstīts
Rakstīts tais dienās kad satikāmies
Ar simboliem tur bija atzīmēts sekss, vēl tur bija smalkāki simboli, kas atzīmēja dažādas seksa kvalitātes

Tur bija arī citi vārdi
Tā bija smalka grāmatvedība
Sievietes, ja atmiņa neviļ, bija piecas
2 bija vienādi vārdi, tāpēc tās figurēja kā Anita K un Anita P
vēl tur bija visāda papildu informācija, kad kurai dz.d. un kas kurai jādāvina un kuros periodos gaidāmas menstruācijas
un tad gada beigās bija kopsavilkums, vārdi un skaits

jā, nav labi lasīt citu piezīmes,, tas bija mans – mūsu mīlas romāns, mans pavasaris, mana visskaistākā vasara, mans rudens,,,

24 h es smagi cietu un ja kādam tas liekas maz - tas nav maz,,, tas nav maz, ja kadu sit krustā

nākamajā dienā nopirku jaunu blociņu mazu un melnu (vecais galugalā bija pierakstīts pāri malām) un pasniedzu viņam - jauno un veco sasietus kopā ar rozā lentīti (vai varbūt bez lentītes)
ierakstīju: elle un paradīze ir tevī pašā (vai neierakstīju)

viņš bija bāls un satriekts

un tad mēs sēdējām kādā Čaka ielas kafejnīcā, un
katrs stāsts bija neatvairāms

šīs sieviets tuvas kā māsas – manas skumjās pieviltās māsas
man nesāpēja par mani, bet par viņām
bet ko tur sāpēt, mīļie, ko tur sāpēt

tu esi medmāsa, tu sapņo kļūt par ārsti, tad tu iemīlies, āmen ārstiem, tev ir bebuks, mazs dzīvoklīts Maskavas forštatē, krāsns un zupa un mīļotais, kas šad tad atnāk

tu esi ķīmija studente, tu brauc katru pirmdienu ar Gulbenes autobusu, tu mīli puisi no sava ciema, jūs domājat par kāzām, tad kādu dienu puisis saka, es precos, tu nopērc sarkanas rozes, apsien ar melnu lentīti un nekad vairs nevienam netici

tev ir 120 kg tu jūties vientuļa, tavai mājai naktīs garām brauc smagās mašīnas un tu kādu vakaru vairs nevari

tu esi precējusies, to do your best, tu skrien, tu strādā, tu dzemdē, skolotāja, ģeogrāfijas, 2 slodzes, vīrs tevi nemīl, tu paliec resnāka, tu dažkārt iedzer, tad tev paliek vieglāk, tad jau tu dzer nepārtruakti, to zina visas skolotājas, tad tevi palūdz - aiziet no skolas, jo tavs mūžīgi sarkanais deguns, piepampusī seja un alkohola dvaka ,,,


tu esi krieviete un laborante un vīrs Koļa regulari piedzeras un iekausta tevi un tevi regulāri apzog tramvajā, pārgriež tavu dermatīna somu, un tad vēl kaukāds valodu likums un pilsonība, tu gribi kaut brīdi drošības un viegluma un aizmiršanās



un tad mēs nakti pavadījām kopā un tagad es zinu – slīkoņiem ir vēsas rokas un ūdneszāles matos un zivis izskrubinājušas acis un zem ūdens ir vēsi un viss ir zils un viļņains




vajadzētu kādu nobeigumu, kādas atziņas, kādu morāli,
vajdzētu lietot vārdus
"un tad" "vairs" "nekad"

bet man nav tādu vārdu

kas būtu noticis ar mani
ja nebūtu tas blociņš izbiris manā istabā
kas būtu noticis
ja kauliņi būstu savādāk mesti – un viņš būtu cits, nu un mēs būtu apprecējušies - ir taču cilvēki, kas apprecas ar to, ko mīl ?


un tikko es aizgāju iedzert kafiju
es paskatos spogulī
tad mēs nekad nebūtu satikušās