Zini, par ko es vēl Tevi viegli apskaužu - par Tavu spēju nepieķerties. Ja man aplauztos kāda romance, man Ciba vismaz trīs nedēļas būtu piepuņķota ar sērīgiem daiņojumiem par kraukļiem mēnesgaismā un vēl ko tādu. Ij vēl gadu pēc tam pa brīdim sāpīgi iešņukstētos, ka ek! - re, kā tās aizdzijušās rētas, ja paskrubina, vēl asiņo...
Tev šitāda nemode nepiemīt. Izmīlē un ej tālāk. Es arī tā gribu, bet nesanāk.